2011-04-26

+/_

Nule kā saskaitījām pozitīvās domas un negatīvās. Ko lai saka, laikam esmu nepiepildāms. Vienmēr gribas ko jaunu, ie kam runa nav par jaunu vešiņu vai grabulīti.

Veselas piecas dienas (lieldienu brīvdienas) pavadījām pie Māra Vācijā. Es tā atpūties nebiju sen. Viss pilnīgbā mani sajūsmināja un pabaroja izsalkumu pēc atpūtas. Jāsaka, ka man sagribējās pārvākties uz Vācijas dienvidrietumiem. Es gan apzinos, ka šī vēlme ir mirkļa vājums, jo tik saulaini, koši, lēti, ar vēstures bagāti Norvēģijā nav. Tomēr tagad sākt vēl vācu valodu apgūt no nulles būtu krietni par daudz! Un nav jau nemaz tik slikti šeit, kā jau teicu, mirkļa vājums.

Šajā avīžpuiku darbā palikušas vien četras naktis! Es cīnos ar ienaidu, lai sevi nesaēstu no iekšienes. Man patiesi un no sirds ir apnicis šis darbs... divas ziemas man liekas pagalam gana esam. Tā ka došos jaunās avantūrās, iespējams ar ne tik stabilu algas lapu, bet vismaz kaut kādu pārmaiņu, ļoti ceru, ka uz labu.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru