2011-01-27

Ņam, ņam.

Nedēļas nogale pagāja diezgan jautri, kopā ar Māri. Atklājām jaunu nodarbi - pīļu barošanu. Tās vietējās ir tik izbadējušās, ka pakaļ maizes gabalam gatavas ar ieskrējienu uz vēdera mesties un šļūkt pa ledu. Domāju, ka šī nodarbe būs jāatkārto.

Papildus tikām pie dažādiem Rietumeiropas gardumiem, tai skaitā vienas desas, kuras aromāts, ar kuru piepildījās ne tikai ledusskapis, līdzinājās, citējot Elīzu, "Kā divas nedēļas no kājas nenoņemtas zeķes". Bet nu garšas kvalitāte šim izstrādājumam bija nevainojama! Kāru muti to notiesājām.



Vēl es īpašam mirklim pietaupu Foie Gras, kas iedarbina manas garšu kārpiņas tikai padomājot par šo baudpilno atkalapvienošanās brīdi tuvējā nākotnē. Ko lai saka - aknu pastētes ir mana vājība.... un šī konkrētā pastēte ir šobrīd mana favorīte. Kopumā dažreiz uzrodas vēlme pievilkt Vāciju pie Norvēģijas krastiem un dzīvot tās tuvumā, lai varētu uz turieni braukt iepirkties. Šāds salikums noteikti pārspētu Zviedrijas piedāvājumu. Man pēdējā laikā ir kulinārie sapņi un pusnomoda fantāzijas. Doma par lētu un daudzveidīgu pārtiku, neskaitāmiem vīniem par pieejamu cenu dažreiz liek man sev pieskarties.

Vēl esmu neizsakāmi laimīgs par Mareka jauno darbu! Mums jau pašiem te arī šis tas briest, bet par to gan mazliet vēlāk, kad viss saliksies pa pluktiņiem.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru