Šodien nolēmām doties uz Coop, lai iegādātos vistiņu stilbiņus, kuriem tur "bija esot jābūt" ļoti kārdinošā cenā. Es izlēmu braukt pa mazāku un lēnāku ceļu, jo tas E18 jau ir noriebies. Rezultātā ceļš aizņēma vairāk laika, toties priecēja ar jaukiem skatiem pa logu, kas vēl tīkamāks veidojās patīkamās mūzikas izvēles rezultātā.
Coopā kurdi un pakistānieši jau no paša rīta bija visus akcijas stilbiņus izpirkuši, tādēļ paņēmām citus stilbiņus arī par labu cena. Tā vismaz mums šķita, līdz iemetām aci čekā un sapratām, ka esam tos 2 kg nopirkuši par septiņiem latiem. Pūstošie kapitālisti ir vainīgi pie tā, ka ne īpaši cītīgi lasam nosaukumus pie cenām, kuras ir virs produktiem! Nodomājām ieiet atpakaļ veikalā un pārliecināties, vai tik tā nebija kasieres kļūda. Nebija gan, toties akcijas stilbiņu jaunā porcija tieši tika piegādāta un krauta saldētavā. Tā nu mums tagad kopā ir astoņi kilogrami vistu stilbiņu par apmēram 16 latiem. Beigās sanāca tīri labs darījums. Saldētava mājās nu ir pilna līdz ūkai.
Pēc darījuma, kurā labi ietaupījām, nolēmām iztērēt mazliet naudas un palutinājām sevi ar konusveidīgu saldejūmu, kas izviļāts spainītī pilnā ar kakao. Pasakaini! Un kas priecēja visvairāk - saldējums bija iespiests līdz pat pašam vafeļu konusa galam.
Atpakaļceļā apskatijām Sandefjoras šrotu, kur cerējām atrast šādas tādas detaļas Roberta Škodai, lai novērstu degvielas pilēšanu uz izplūdes kolektora. Tomēr nekā tur nebija ņemama. Labi, ka Robim ir milzīgs dzēšamais aparāts bagāžniekā.
Ar labi padarīta darba sajūtu atplīsu līdz tiku pamodināts uz picas ēšanu. Tagad, ar pilnu vēderu varu doties pie miera. Sasodīts... zobu pastu veikalā aizmirsām nopirkt.
2010-06-10
2010-06-09
Eskimosu sildītājs
Jā, Marekam taisnība, kopumā man klājas tīri interesanti! Ar nosacījumu, ka kustos un darbojos. Šodien, piemēram, kustējos daudz, šī vārda tiešajā nozīmē.
Pēc darba nevarēju aizmigt, jo gaidīju ziņu no Elīzas par autoskolas teorijas eksāmena rezultātu. Prieks bija liels, kad spiedzošā balsī man tika paziņots, ka eksis nokārtots bez nevienas kļūdas! Super! Miegs ar nekļūdīgi bija vējā, tāpēc piesēdos pie datora. Blandoties virtuālajā realitātē, netīšām attapos spēlējam Civilazation IV kaut kādu a'ļa vēsturisku kvestu... baigais sviests, tā ir laika lēna žņaugšana - pie sevis nodomāju. Tieši tajā bridī pie viesistabas loga piegāja Zita (Andra sieva) un, vēršot skatienu lielo siltumnīcu virzienā, noteica "būtu forši iziet pastaigā". "Ejam!" no manis izleca kā izbadējusies blusa. Tā nu mēs pastaigājoties aizrunājāmies līdz pat ezeram, kas redzams krietnu gabalu aiz Semas, braucot uz Torpu. Kopā pieveicot apmēram 10 kilometrus, noskaidrojām ka nebūt nav tā, ka visi ceļi šajā naftas valstī ir savienoti... vismaz viens beidzas pret žogu ar elektrisko ganu.
Īsa atpūta un ķērāmies pie vecā ledusskapja nomaiņas pret "jauno" atrasto. Plaukti un plauktiņu tika rūpīgi sadalīti uz pusēm ar Elvisu. Visi palika apmierināti. Un nu mums ir diezgan šiks leduskapis, kurš pārmaiņus pēc arī veic savu funkciju, nevis saldē un kausē vienlaicīgi. Bildēs uzskatāmi redzams pirms (brūnais) un pēc (sudrabainais):
Pie viena arī veco kasti aizvedām uz konteineriem, moš kādam vēl noderēs! Pa ceļam iegādājāmies zemeņu ievārījumu un arbūzu (6,90 kronas/kg!!! no Brazīlijas, bez sēkliņām, salds pēc vella) un apciemojām pasta nodaļu Semā, kur Robim atnāca Jebeja sūtījums no Honkongas. Tur viņi saprot, ko nozīmē ailīte "dāvinājums"... mēs nospriedām, ka viņi būtu gatavi ieķeksēt ailīti ar da jebkādu uzrakstu, ka tik varētu vairāk notirgot! Tā lūk ir štelle, tas ir bizness! Amīšiem būtu jāpamācās.
Diemžēl troļļus es neesmu redzējis, Artūr... vismaz tā man šķiet, jo es jau tā īsti nezinu, kā tiem jāizskatās. Iespējams tie šobrīd sastopami melnu, milzīgu bezčaulas gliemežu veidolā. To te ir ka biezs, pa nakti jāuzmanās, kur kāju liec... var nojaukties kā uz banānu mizas. Ja nu pieņemam, ka tie ir troļļi, tad jāsaka, ka esmu vairākus redzējis.
Īsa atpūta un ķērāmies pie vecā ledusskapja nomaiņas pret "jauno" atrasto. Plaukti un plauktiņu tika rūpīgi sadalīti uz pusēm ar Elvisu. Visi palika apmierināti. Un nu mums ir diezgan šiks leduskapis, kurš pārmaiņus pēc arī veic savu funkciju, nevis saldē un kausē vienlaicīgi. Bildēs uzskatāmi redzams pirms (brūnais) un pēc (sudrabainais):
Pie viena arī veco kasti aizvedām uz konteineriem, moš kādam vēl noderēs! Pa ceļam iegādājāmies zemeņu ievārījumu un arbūzu (6,90 kronas/kg!!! no Brazīlijas, bez sēkliņām, salds pēc vella) un apciemojām pasta nodaļu Semā, kur Robim atnāca Jebeja sūtījums no Honkongas. Tur viņi saprot, ko nozīmē ailīte "dāvinājums"... mēs nospriedām, ka viņi būtu gatavi ieķeksēt ailīti ar da jebkādu uzrakstu, ka tik varētu vairāk notirgot! Tā lūk ir štelle, tas ir bizness! Amīšiem būtu jāpamācās.
Diemžēl troļļus es neesmu redzējis, Artūr... vismaz tā man šķiet, jo es jau tā īsti nezinu, kā tiem jāizskatās. Iespējams tie šobrīd sastopami melnu, milzīgu bezčaulas gliemežu veidolā. To te ir ka biezs, pa nakti jāuzmanās, kur kāju liec... var nojaukties kā uz banānu mizas. Ja nu pieņemam, ka tie ir troļļi, tad jāsaka, ka esmu vairākus redzējis.
2010-06-07
Pa apli
Šodien parunāju skypā ar Mareku un viņš apstiprināja manas bažas par to, ka es sāku ieciklēties savā stāstāmajā. Tādēļ mēģināšu piesaistīt Jūs, dārgie lasītāji, tapšanas procesam. Jums NOTEIKTI ir jautājumi par un ap Norvēģiju, iespējams par sadzīvi, dabu, vietējiem paradumiem, vai kaut vai par to, vai esmu redzējis troļļus. Droši jautājiet (komentāru sadaļā) un es centīšos pēc iespējas godprātīgāk atbildēt uz tiem.
2010-06-06
Weekend
Piektdien no Dānijas ar autobusu atbrauca Krišijs. Uzreiz ķerāmies vērsim pie ragiem un, paķēruši velosipēdus, devāmies izbraucienā pa mums tuvējo Tonsbergas apkārtni. Pabizinājāmies pa meža takām, iegriezāmies hipodromā un apmeklējām putnu vērošanas torni, ko Roberts nesen atklāja. Klausījāmies vidējo un garo viļņu radio un beaudījām naksnīgo noskaņu, vērojot bariņu ar govīm/vēršiem, kuri konsumēja lekno putnu rezervāta piekrastes zāli. Ja labi ieklausījās, varēja dzirdēt, kā tās plūc zāles kušķus un tos žļembā pa muti.
Diezgan ļoģiski, ka nākošajā rītā mums bija grūtības pamosties, kas gan bija jādara, jo no Skienas atbrauca Jolanta ar lietuviešu draudzeni Neliju. Sagatavojām termosus un paēdienu un devāmies uz Oslo, kur notika koncertu diena. Pa visu pilsētu bija izkaisītas 30 skatuves un
skatuvītes, no kurām pilsētniekus un viesus izklaidēja dažnedažādu mūzikas stilu pārstāvji. Tānu mēs vazājāmies pa pilsētu, piestājot pie dažādām skatuvēm, ēdot saldējumu un ik pa brīdim atpūšoties kādā no daudzajiem parkiem. Interesanti ir pavērot, kāda šeit ir cilvēku daudzveidība un ne jau tikai rasu un tautību ziņā. Cik ļoti daudzveidīgi, krāsaini un nepiespiesti labdabīgi. To visvairāk izbaudījām, pavadot kādu pusotru stundu pie regeja mūzikas telts. Puspliki bērni skraida starp uzkalniņā izgūlušajiem dzīves baudītājiem. Kāds kaut ko grillē, citi uzspēlē kādu spēli, dažs uzdejo, pasildās saulītē, tam visam pa vidu melnā tērptas tantes ar melniem lakatiem ap galvu, lavās caur šo pūli, vācot tukšas pudeles un skārdenes plastmasas maisos.
Braucot mājās, nu jau tradicionāli, piestājām lētajā degvielas uzpildes stacijā un piegāzām pilnu bāku un kanistru ar degvielu. Kas priecē. Nepriecē gan tas uzsistais disks, kura neproporcionalitāti varēja izjust īpaši skaudri sasniedzot noteiktu pārvietošanās ātrumu.
Semā bijām nu jau saulei rietot, kas šajā gadalaikā nozīmē ļoti vēlu. Tas gan mūs neatturēja no mūsu plāna doties zaļumos. Fiksi sakravājāmies, atstājām Neliju gulēt mājās un četratā virzījāmies Troļļūdens virzienā. Turpceļš bija ļoti raits, jo tumsā labi redzams, vai kāds brauc pretī, līdz ar to varēju mazliet ātrāk ņemt pagriezienus virzoties pa plašākām trajektorijām. Tikuši līdz stāvvietai, appaunojāmies un uzsākām kāpienu kalnā tumsas aizsegā.
Nogurums pa dienu bija pamatīgi sakrājies, tādēļ virsotni sasniedzām ar pāris atpūtas pauzītēm. Ugunskurs netika kurināts, tā vietā patvarstījām radio viļņus, paklausījāmies klusumā un ieturējām vakariņas. Pēc pāris aliņiem biju gatavs doties pie miera, ko arī zdarīju, sapaunojoties tā, ka ārā bija tikai mute. Tas gan neatturēja vienu odu no veiksmīga mēģinājuma iekost man lūpā. Malacis! Vienīgā vilšanās bija Robertam, kurš no izvēlētā guļammaisa pārvalka izvilka... 11 mutes dvieļus (situāciju izglāba līdzi paķertā sega). Kopumā pirmā nakts pavadīta zem mākonīša šosezon bija burvīga, rīts sagaidīja ar burvīgiem skatiem visapkārt un saulīti, kas patīkami sildīja.
Tomēr mums nācās ātri evakuēties, jo bija jāpaspēj Krišiju aizvest uz prāmi Hortenā. Pēc Hortenas, braucot uz māju, migām ciet ar Robertu, tāpēc nolēmām iet gulēt. Spēcinošais miegs ilga līdz astoņiem vakarā, kas nav nemaz tiks slikti, ja ņem vērā daudzos notikumus, kuri norisinājās iepriekšējā dienā! Fantastisko dienu noslēdžam ēdot pudiņu, piekožot papaijas gabaliņus. Jādomā, ka šādi pavadīta nedēļas nogale dos daudz spēka nākamajai darba nedēļai.
Diezgan ļoģiski, ka nākošajā rītā mums bija grūtības pamosties, kas gan bija jādara, jo no Skienas atbrauca Jolanta ar lietuviešu draudzeni Neliju. Sagatavojām termosus un paēdienu un devāmies uz Oslo, kur notika koncertu diena. Pa visu pilsētu bija izkaisītas 30 skatuves un
skatuvītes, no kurām pilsētniekus un viesus izklaidēja dažnedažādu mūzikas stilu pārstāvji. Tānu mēs vazājāmies pa pilsētu, piestājot pie dažādām skatuvēm, ēdot saldējumu un ik pa brīdim atpūšoties kādā no daudzajiem parkiem. Interesanti ir pavērot, kāda šeit ir cilvēku daudzveidība un ne jau tikai rasu un tautību ziņā. Cik ļoti daudzveidīgi, krāsaini un nepiespiesti labdabīgi. To visvairāk izbaudījām, pavadot kādu pusotru stundu pie regeja mūzikas telts. Puspliki bērni skraida starp uzkalniņā izgūlušajiem dzīves baudītājiem. Kāds kaut ko grillē, citi uzspēlē kādu spēli, dažs uzdejo, pasildās saulītē, tam visam pa vidu melnā tērptas tantes ar melniem lakatiem ap galvu, lavās caur šo pūli, vācot tukšas pudeles un skārdenes plastmasas maisos.
Braucot mājās, nu jau tradicionāli, piestājām lētajā degvielas uzpildes stacijā un piegāzām pilnu bāku un kanistru ar degvielu. Kas priecē. Nepriecē gan tas uzsistais disks, kura neproporcionalitāti varēja izjust īpaši skaudri sasniedzot noteiktu pārvietošanās ātrumu.
Semā bijām nu jau saulei rietot, kas šajā gadalaikā nozīmē ļoti vēlu. Tas gan mūs neatturēja no mūsu plāna doties zaļumos. Fiksi sakravājāmies, atstājām Neliju gulēt mājās un četratā virzījāmies Troļļūdens virzienā. Turpceļš bija ļoti raits, jo tumsā labi redzams, vai kāds brauc pretī, līdz ar to varēju mazliet ātrāk ņemt pagriezienus virzoties pa plašākām trajektorijām. Tikuši līdz stāvvietai, appaunojāmies un uzsākām kāpienu kalnā tumsas aizsegā.
Nogurums pa dienu bija pamatīgi sakrājies, tādēļ virsotni sasniedzām ar pāris atpūtas pauzītēm. Ugunskurs netika kurināts, tā vietā patvarstījām radio viļņus, paklausījāmies klusumā un ieturējām vakariņas. Pēc pāris aliņiem biju gatavs doties pie miera, ko arī zdarīju, sapaunojoties tā, ka ārā bija tikai mute. Tas gan neatturēja vienu odu no veiksmīga mēģinājuma iekost man lūpā. Malacis! Vienīgā vilšanās bija Robertam, kurš no izvēlētā guļammaisa pārvalka izvilka... 11 mutes dvieļus (situāciju izglāba līdzi paķertā sega). Kopumā pirmā nakts pavadīta zem mākonīša šosezon bija burvīga, rīts sagaidīja ar burvīgiem skatiem visapkārt un saulīti, kas patīkami sildīja.Tomēr mums nācās ātri evakuēties, jo bija jāpaspēj Krišiju aizvest uz prāmi Hortenā. Pēc Hortenas, braucot uz māju, migām ciet ar Robertu, tāpēc nolēmām iet gulēt. Spēcinošais miegs ilga līdz astoņiem vakarā, kas nav nemaz tiks slikti, ja ņem vērā daudzos notikumus, kuri norisinājās iepriekšējā dienā! Fantastisko dienu noslēdžam ēdot pudiņu, piekožot papaijas gabaliņus. Jādomā, ka šādi pavadīta nedēļas nogale dos daudz spēka nākamajai darba nedēļai.
2010-06-03
Miedziņš nāk
Šodien pēc darba paēdu un malziet pasēdēju pie TV, lai tas apēstais sagremojas. Kad jutos gana gremojis, tad ievēlos gultā un saldi aizmigu. Pāris reizes Roberts mani mēģināja pamodināt, bet to es atceros kā pa sapņiem. Pamodos pats pulksten pus septiņos vakarā... diena izmesta, varētu nodomāt. Tomēr paguvu vēl dažas lietas izdarīt.
Nomazgāju nost putnu pļūtījumus, kuri, precīzos pikējošos uzbrukumos, biezā slānī tika noklāti pāri pusei Skočitas kapota. Brrr. Beidzot pielēju motoreļļu, par ko nu jau nedēļu atceros tad, kad esmu ticis pie pirmās pastkastes un aizmirstu, kad esmu iemetis pēdējo avīzi. Pēc šī varonīgā akta aizdiebu uz veikalu, lai pagatavotu atsaldēto prāmja vistas gaļu. Rezutlātā varēsim ēst gaļas ēdienus vēl pāris dienas, arī Krišijam (kurš rītdien atbrauks ciemos no Dānijas) tiks šis prieks!
Patiesi nezinu, kas ar mani notiek, ka tik daudz guļu. It kā jau fiziski jūtos labi, bet šādā veidā izredzes produktīvi pavadīt dienu ir diezgan mazas. Varbūt būs jānopērk lielāks modinātājs? Laikam jau nē, tas viss ir atkarīgs no paša nostādījuma - gribēšu tiešām laicīgi pamosties, tad arī pamodīšos.
Un saldajā ēdienā Mareka atrastais video, kur norvēģi paši sevi izskaidro. Man jau patika.
Nomazgāju nost putnu pļūtījumus, kuri, precīzos pikējošos uzbrukumos, biezā slānī tika noklāti pāri pusei Skočitas kapota. Brrr. Beidzot pielēju motoreļļu, par ko nu jau nedēļu atceros tad, kad esmu ticis pie pirmās pastkastes un aizmirstu, kad esmu iemetis pēdējo avīzi. Pēc šī varonīgā akta aizdiebu uz veikalu, lai pagatavotu atsaldēto prāmja vistas gaļu. Rezutlātā varēsim ēst gaļas ēdienus vēl pāris dienas, arī Krišijam (kurš rītdien atbrauks ciemos no Dānijas) tiks šis prieks!
Patiesi nezinu, kas ar mani notiek, ka tik daudz guļu. It kā jau fiziski jūtos labi, bet šādā veidā izredzes produktīvi pavadīt dienu ir diezgan mazas. Varbūt būs jānopērk lielāks modinātājs? Laikam jau nē, tas viss ir atkarīgs no paša nostādījuma - gribēšu tiešām laicīgi pamosties, tad arī pamodīšos.
Un saldajā ēdienā Mareka atrastais video, kur norvēģi paši sevi izskaidro. Man jau patika.
2010-06-02
Balansēšana
Šonakt gribēju vēl noķert kādu asarīti, tāpēc, tā pat kā vakar, devos veiksmes meklējumos. Piecu minūšu rezultāts ir viens asaris un... zudībā gājis melnais rotiņš. Tā ka jāsāk pārdomāt, kā tikt pie jauniem tumšajiem rotiņiem. Nu nekas, arī dažreiz ūdens dieviem jāziedo kāds spīgulītis.
Pēc darba centos negulēt, pa to laiku forši parunāju caur skype ar Elīzu, Mareku un arī Edgaru. Žēl, ka Marekam tas Leonardo projekts izgāzās... biju jau izdomajis, ka braukšu uz Vroclavu ciemos.
Ap vieniem sarunāju ar Ivo, ka aizvedīsim manus lietos diskus nobalansēt ap pulksten četriem. Sapratu, ka esmu tik noguris, ka pirms skrūvēt tos riteņus nost, ir jāpaguļ. Protams, pusotra stundiņa pārvērtās vissaldākajā gulēšanā trīs stundu garumā... es pat pa sapņiem redzēju, kā skrūvēju nost riteņus! Tā nu sanāca mērkaķa ātrumā pēc pamošanās skrūvēt domkratu. Divdesmit latu un man maksāja nobalansēt un uzzināt, ka tomēr viens disks ir uzsists. To uzliku aimugurē un tagad būtībā auto ir patīkami plūdena gaita. Problemo solvo!
Pēc darba centos negulēt, pa to laiku forši parunāju caur skype ar Elīzu, Mareku un arī Edgaru. Žēl, ka Marekam tas Leonardo projekts izgāzās... biju jau izdomajis, ka braukšu uz Vroclavu ciemos.
Ap vieniem sarunāju ar Ivo, ka aizvedīsim manus lietos diskus nobalansēt ap pulksten četriem. Sapratu, ka esmu tik noguris, ka pirms skrūvēt tos riteņus nost, ir jāpaguļ. Protams, pusotra stundiņa pārvērtās vissaldākajā gulēšanā trīs stundu garumā... es pat pa sapņiem redzēju, kā skrūvēju nost riteņus! Tā nu sanāca mērkaķa ātrumā pēc pamošanās skrūvēt domkratu. Divdesmit latu un man maksāja nobalansēt un uzzināt, ka tomēr viens disks ir uzsists. To uzliku aimugurē un tagad būtībā auto ir patīkami plūdena gaita. Problemo solvo!
2010-06-01
Nakts aizsegā
Pa dienu atgriezos nozieguma vietā un atskatījos uz nakts lielāko notikumu:
Šī diena zīmīga arī ar to, ka manai Skočitai, papildus tehniskajai apskatei ir beigusies arī OCTA. Tā nu mēs te dzīvojam. Pateicoties Uldim Dumpim (lūdzu nejaukt ar aktieri, jo šis ir mūsu oriģinālais pastnieku Uldis Dumpis), beidzot sapratu, kas vainojams pie lielās klaboņas priekšējā 
kreisajā piekarē, braucot pa bedrēm - stabilizatora atsaite. Kas būs protams jānomaina, tomēr ne tik degoši, lai uzreiz skrietu uz Biltemu pēc jaunām detaļām. Labojam mēs pēc iespējas paši savus auto. Ziemā ar Ivo palīdzību, sniegā sēžot, nomainījām auzmugurējo bremžu suportu manam auto. Bremzes (it īpaši rikasbremze) šinī darbā jāuztur pēc iespējas labākā stāvoklī, jo, ticiet man, tas ir ļoti nepatīkami, ja auto pats sāk ripot no kalna lejā... ir gadījies piedzīvot - jau divas reizes (tik ātri skrējis, kā tad, es savu mūžu neesmu).
kreisajā piekarē, braucot pa bedrēm - stabilizatora atsaite. Kas būs protams jānomaina, tomēr ne tik degoši, lai uzreiz skrietu uz Biltemu pēc jaunām detaļām. Labojam mēs pēc iespējas paši savus auto. Ziemā ar Ivo palīdzību, sniegā sēžot, nomainījām auzmugurējo bremžu suportu manam auto. Bremzes (it īpaši rikasbremze) šinī darbā jāuztur pēc iespējas labākā stāvoklī, jo, ticiet man, tas ir ļoti nepatīkami, ja auto pats sāk ripot no kalna lejā... ir gadījies piedzīvot - jau divas reizes (tik ātri skrējis, kā tad, es savu mūžu neesmu).
Abonēt:
Ziņas (Atom)
