Weekend

Piektdien no Dānijas ar autobusu atbrauca Krišijs. Uzreiz ķerāmies vērsim pie ragiem un, paķēruši velosipēdus, devāmies izbraucienā pa mums tuvējo Tonsbergas apkārtni. Pabizinājāmies pa meža takām, iegriezāmies hipodromā un apmeklējām putnu vērošanas torni, ko Roberts nesen atklāja. Klausījāmies vidējo un garo viļņu radio un beaudījām naksnīgo noskaņu, vērojot bariņu ar govīm/vēršiem, kuri konsumēja lekno putnu rezervāta piekrastes zāli. Ja labi ieklausījās, varēja dzirdēt, kā tās plūc zāles kušķus un tos žļembā pa muti.

Diezgan ļoģiski, ka nākošajā rītā mums bija grūtības pamosties, kas gan bija jādara, jo no Skienas atbrauca Jolanta ar lietuviešu draudzeni Neliju. Sagatavojām termosus un paēdienu un devāmies uz Oslo, kur notika koncertu diena. Pa visu pilsētu bija izkaisītas 30 skatuves un skatuvītes, no kurām pilsētniekus un viesus izklaidēja dažnedažādu mūzikas stilu pārstāvji. Tānu mēs vazājāmies pa pilsētu, piestājot pie dažādām skatuvēm, ēdot saldējumu un ik pa brīdim atpūšoties kādā no daudzajiem parkiem. Interesanti ir pavērot, kāda šeit ir cilvēku daudzveidība un ne jau tikai rasu un tautību ziņā. Cik ļoti daudzveidīgi, krāsaini un nepiespiesti labdabīgi. To visvairāk izbaudījām, pavadot kādu pusotru stundu pie regeja mūzikas telts. Puspliki bērni skraida starp uzkalniņā izgūlušajiem dzīves baudītājiem. Kāds kaut ko grillē, citi uzspēlē kādu spēli, dažs uzdejo, pasildās saulītē, tam visam pa vidu melnā tērptas tantes ar melniem lakatiem ap galvu, lavās caur šo pūli, vācot tukšas pudeles un skārdenes plastmasas maisos.


Braucot mājās, nu jau tradicionāli, piestājām lētajā degvielas uzpildes stacijā un piegāzām pilnu bāku un kanistru ar degvielu. Kas priecē. Nepriecē gan tas uzsistais disks, kura neproporcionalitāti varēja izjust īpaši skaudri sasniedzot noteiktu pārvietošanās ātrumu.

Semā bijām nu jau saulei rietot, kas šajā gadalaikā nozīmē ļoti vēlu. Tas gan mūs neatturēja no mūsu plāna doties zaļumos. Fiksi sakravājāmies, atstājām Neliju gulēt mājās un četratā virzījāmies Troļļūdens virzienā. Turpceļš bija ļoti raits, jo tumsā labi redzams, vai kāds brauc pretī, līdz ar to varēju mazliet ātrāk ņemt pagriezienus virzoties pa plašākām trajektorijām. Tikuši līdz stāvvietai, appaunojāmies un uzsākām kāpienu kalnā tumsas aizsegā. Nogurums pa dienu bija pamatīgi sakrājies, tādēļ virsotni sasniedzām ar pāris atpūtas pauzītēm. Ugunskurs netika kurināts, tā vietā patvarstījām radio viļņus, paklausījāmies klusumā un ieturējām vakariņas. Pēc pāris aliņiem biju gatavs doties pie miera, ko arī zdarīju, sapaunojoties tā, ka ārā bija tikai mute. Tas gan neatturēja vienu odu no veiksmīga mēģinājuma iekost man lūpā. Malacis! Vienīgā vilšanās bija Robertam, kurš no izvēlētā guļammaisa pārvalka izvilka... 11 mutes dvieļus (situāciju izglāba līdzi paķertā sega). Kopumā pirmā nakts pavadīta zem mākonīša šosezon bija burvīga, rīts sagaidīja ar burvīgiem skatiem visapkārt un saulīti, kas patīkami sildīja.

Tomēr mums nācās ātri evakuēties, jo bija jāpaspēj Krišiju aizvest uz prāmi Hortenā. Pēc Hortenas, braucot uz māju, migām ciet ar Robertu, tāpēc nolēmām iet gulēt. Spēcinošais miegs ilga līdz astoņiem vakarā, kas nav nemaz tiks slikti, ja ņem vērā daudzos notikumus, kuri norisinājās iepriekšējā dienā! Fantastisko dienu noslēdžam ēdot pudiņu, piekožot papaijas gabaliņus. Jādomā, ka šādi pavadīta nedēļas nogale dos daudz spēka nākamajai darba nedēļai.