Saldējums

Šodien nolēmām doties uz Coop, lai iegādātos vistiņu stilbiņus, kuriem tur "bija esot jābūt" ļoti kārdinošā cenā. Es izlēmu braukt pa mazāku un lēnāku ceļu, jo tas E18 jau ir noriebies. Rezultātā ceļš aizņēma vairāk laika, toties priecēja ar jaukiem skatiem pa logu, kas vēl tīkamāks veidojās patīkamās mūzikas izvēles rezultātā.

Coopā kurdi un pakistānieši jau no paša rīta bija visus akcijas stilbiņus izpirkuši, tādēļ paņēmām citus stilbiņus arī par labu cena. Tā vismaz mums šķita, līdz iemetām aci čekā un sapratām, ka esam tos 2 kg nopirkuši par septiņiem latiem. Pūstošie kapitālisti ir vainīgi pie tā, ka ne īpaši cītīgi lasam nosaukumus pie cenām, kuras ir virs produktiem! Nodomājām ieiet atpakaļ veikalā un pārliecināties, vai tik tā nebija kasieres kļūda. Nebija gan, toties akcijas stilbiņu jaunā porcija tieši tika piegādāta un krauta saldētavā. Tā nu mums tagad kopā ir astoņi kilogrami vistu stilbiņu par apmēram 16 latiem. Beigās sanāca tīri labs darījums. Saldētava mājās nu ir pilna līdz ūkai.

Pēc darījuma, kurā labi ietaupījām, nolēmām iztērēt mazliet naudas un palutinājām sevi ar konusveidīgu saldejūmu, kas izviļāts spainītī pilnā ar kakao. Pasakaini! Un kas priecēja visvairāk - saldējums bija iespiests līdz pat pašam vafeļu konusa galam.

Atpakaļceļā apskatijām Sandefjoras šrotu, kur cerējām atrast šādas tādas detaļas Roberta Škodai, lai novērstu degvielas pilēšanu uz izplūdes kolektora. Tomēr nekā tur nebija ņemama. Labi, ka Robim ir milzīgs dzēšamais aparāts bagāžniekā.

Ar labi padarīta darba sajūtu atplīsu līdz tiku pamodināts uz picas ēšanu. Tagad, ar pilnu vēderu varu doties pie miera. Sasodīts... zobu pastu veikalā aizmirsām nopirkt.