Info

Es nekur neesmu pazudis. Esam tikushi pie maajas Husvikaa, kur mums ir sava istaba, gulta, kura ir augstaak par zemi, un terasi, no kuras paveras fantastisks skats uz fjordu un tajaa peldoshajiem kugjiem! Diemzheel neesam tikushi pie paroles internetam, taadeelj jaaraksta uz datora ar norveegju *garumziimeem*. Vienlaiciigi esam tikushi pie trim berniem, Katriinas, kura jau figureeja ieprieksheejaa rakstaa, kaa arii igauniski un angliski runaajoshiem Marijas un Martena. Klaajas labi, vel esam pie pilna prata ;)

Naakoshaa (un detalizeetaaka) zinja droshi vien sekos otrdienas vakaraa, kad tikshu pie sava datra ar interneta piesleegumu.

P.S. Marijai shodien izkrita piena zobs. Un mums nebija nevienas skaidras naudas ziimes vai pat moneetas. Taa nu naacaas divdesmit paari desmitiem vakaraa doties pie kaiminjiem un ar tekstu *we have toothfery situation here* aizsist naudu. Beerna sapnjus apsmiet nedriikst, taa vismaz man shkjiet. Tagad buus jaameegjina zobs samainiit pret ieguuto naudu.

Lidojamais laiks

Šajā pārpārēm saulainajā dienā pie manis ciemos atlidoja Elīza un Katrīna! Esmu ļoti priecīgs, jo vienmuļā ikdiena nu ir aizpludināta ar konstanām čalām un smiekliem. Uzreiz pēc lidostas, pabraucot garām mūsu bērzu sulu vietai (kura, kā vēlāk izrādījās, ir ieurbta dabas rezervātā... vai es jau par to agrām ieminējos?!), devāmies tieši uz Tonsbergu, uz Roberta valodas skolu. Tur bija "internacionālā diena", kur skolēni prezentēja savas dzimtās valstis. Nu tāda Bābele, tik daudz mūzikas, tik daudz tautas tērpu un nacionālo ēdienu! Čečeni ar kindžaliem, turbāni, apmetņi, šalles, gurnauti, ... visa pāri pārēm. Tas, kas šāvās acīs, bija tas nāves klusums Eiropas nodaļā, salīdzinājumā ar Āfriku un Āziju.

Starp citu kolēģis Elviss man parādīja ļoti interesantu un šobrīd noderīgu mājaslapu, kurā redzami visi lidmašīnu reisi tiešsaistē. Diezgan detalizēta informācija. Visinteresantāk ir atrast lidmašīnu, kura lido pāri galvai un apskatīties uz kurieni tā tieši lido, kādā augstumā un kāds ir tās ātrums!

Pa dienu saēdāmies un, kamēr Elīza pačučēja, mēs ar Katrīnu aizbraucām uz Føynland salu atrast vienu geocache kastīti. Pēc veiksmīga atraduma nolēmām apskatīt salu daudz cītīgāk un mūsu meklējumi vainagojās ar fantastisku atradumu! Apburošs skats uz fjordu, apkārtējām salām, jahtām šaurumā. Turp būs vēl jāatgriežas, it īpaši tāpēc, ka pamanījām vairākas ugunskura vietas.


Pa šodienu sadabūjām visas nepieciešamās lietas, kuras vajadzīgas savas kastītes izveidei. Rītdien būs TĀ diena!

P.S. Visus īkšķus turu par mazo krustmeitiņu! Mazajai noteikti viss sadzīs kā suņa laizīts!

Zelta jaunatne

Vispirms man ir jāpaskaidro, ka Tonsberga atrodas Vestfoldā, kas skaitās saulainākais Norvēģijas reģions. Droši vien, vadoties pēc gadsimtiem krātas pieredzes, tieši Tonsberga un tās apkārtne skaitās vissiltākais un vissaulainākais Norvēģijas stūrītis, kas to ierindo dārgākās vasaras atpūtas pilsētas statusā. Vasaras periodā pilsētas iedzīvotāju daudzums trīskāršojas. Viss Norvēģijas krējums šeit grozās (daudzas vietējās slavenības te ir iegādājušās vasaras mājas - tā ir prestiža lieta), jahtas veido sastrēgumus un pludmales pildās ar apsarkušiem ķermeņiem. Un nu jau var just pirmās bezdelīgas. Vietējā, ar kokaīnu un amfetamīnu darbināmā, jaunatne sāk izrādīt savu labklājību. Uz ielām parādījušās daudzas sēdinātas kupejas ar lieliem izpūtējiem, spoileriem un plastmasas detaļām pa perimetru. Mazie gailīši sākuši mērīties - gāzē, viens otru izaicina, elkoņus saldē mūzikai dunot. It kā jau nekas neredzēts, bet nu tomēr, jūtu, ka šī klusā mazpilsēta vasarā mainīsies... šaubos vai uz labo pusi. Laiks rādīs.

Stāvot Rema Tusen (1000) rindā uz kasi, pirms manis iepirkās kāds diezgan saburzīts kungs, kurš runāja ar kasieri angliski. Neparasti bija redzēt kādu, kas nopērk septiņas sešpakas ar alu vienā piegājienā. Acīmredzami, viena cilvēka ballīte steidzami prasījās pēc papildinājuma, katrā ziņā bankas karte portālā tika likta tik drudžaini, it kā no tā būtu atkarīga visas Vestfoldas nākotne!

Ik pa laikam atceros par forelēm... kaut kad jau tā diena pienāks. Spiningu jau vienreiz no pagraba esmu izvilcis un pārbaudījis. Veikalos mani kārdina makšķernieku somas, tik ērtas un ar daudzām kabatām, kur lielākā atvēlēta dienas loma uzglabāšanai... gan jau tā diena pienāks.

Gaidot rītdienu, kad jāierodas manām mīļajām viešņām, esmu pusi dienas darbinājis veļas mašīnu. Mēs jau mājā smejamies, ka pēc lielās veļasdienas var redzēt, kuram gaidāma viesos sieviete. Turu īkšķus par Wizzair - kaut nu būtu lidojams laiks rītdien (un pēc piecām dienām, kad Elīza ar Katrīnu dosies mājās)!

Skočita

Šodiena pagāja auto zīmē. No rīta iegāzu Xado dzinējā, pagaidām jau laikam pāragri kaut ko vērtēt. Rīt nākošā tūbiņa aizies, kopumā pinai apstrādei vajag nobraukt 1500 km. Pēc darba saņēmos un nomainīju riepas, bildē redzams rezultāts. Mazliet sanāca norauties, lai arī liekas ka tas jau tikai nomainīt riepas. Pirmajā piegājienā pakaļējās uzliku otrādi, tāpēc nācās tās pārskrūvēt vēl reizi. Rezultāts redzams bildē - kā saka "pirms un pēc":

Pie interesantiem notikumiem minama auto mazgāšana ar švammi un spiediena sūkni, kā arī salona tīrīšana. AMAZING! Bet nu auto tagad izskatās pavisam ņipri. Runājot par mašīnām - šeit ir ļoti daudz auto, kas pārtaisīti par divvietīgiem (ar resti aiz pirmās krēslu rindas un tālāk ir kravas telpa). Tos var atšķirt pēc zaļajām nummurzīmēm. Lielākā perversija, kādu šeit esmu redzējis ir šādi izvarots Hummer, kurš tiek uzpildīts ar gāzi. Bet nu nodokļi uz tādu auto ir teju uz pusi mazāki, kā piecvietīgiem brāļiem un māsām.

Laikam jau taisnība ir par to vulkānu ietekmi uz temperatūru. Šonakt pēkšņi ieradās mīnus divi grādi pēc celsija. Vakar aplietās puķes uz mani skatījās stiklainām un laikam niknām acīm. Tad nu likumsakarīga bija krusa pa dienu. Tā skatāma video:

P.S. Viena lieta nu neliek mieru manam prātam. Kāpēc tika izlemts Kačinski apglabāt Krakovā, blakus visiem tiem izcilajiem Polijas dēliem? Nu nejūtu, ka tikai dēļ tā, ka nositas visnotaļ dramatiskā aviokatastrofā, kāds var izpelnīties šādu godu. Man jau liekas, ka šī ideja bija iešāvusies tādā kā prāta aptumsuma brīdī.

Revitalizēt!

Rīt noteikti celšos agri (lasi - ap desmitiem), tā parasti sev nodievojos, kad pamostos ap vieniem. Kamēr istaba piederēja man vienam, pa dienu skaļi klausījos savu iemīļoto mūziku. Jāsaka, ka atrastās skandas skan patiesi labi. Vienu dienu arī bija paņemams radioamatieru radio uztvērējs/raidītājs, tajā brīdi man nebija uz to lielas iekāres, tāpēc tas tur tā arī palika. Šodien Roberts atrada nu ideālu velosipēdu. Viss strādā, ātrumi, pedāļi, riepas veselas, lukturis tāds, ka liekas no smagās mašīnas noņemts. Te vispār var atrast daudz un dažādas noderīgas lietas. Krēslus, galdus, skaistas kastes un lampas cilvēki izliek pie mājām. Ledusskapjus, veļas mašīnas, datorus, pastiprinātājus un citas līdzīgas štelles meklējamas pie elektronikas veikaliem, tur ir tādi konteineri, kur tad nevajadzīgo tehniku izmet vietējie. Dažreiz pat samērā jaunas un strādājošas lietas. Mums pat te dažs ir atradis dzīvžoga trimmeri, zāles pļāvēju ar iekšdedzes dzinēju, kā arī vairākus ūdens augstspiediena sūkņus. Uz terases pamazām veidojas pusdzīvu velosipēdu parks.

Varu palielīties - esmu nomainījis dzinējam eļļu un eļļas filtru. It kā jau nekas sarežģits, bet izvingroties pamanījos pamatīgi. Rītdien spiedīšu klāt to Xado brīnumlīdzekli... "revitalaizer"! Troksnim jāsamazinās desmitkārtīgi, degvielas patēriņam arī jāiet mazumā. Vispār visa pasaule sadosies rokās un man uzsmaidīs. Nu redzēs, kā būs. Noteikti savus subjektīvos novērojumus atstāstīšu visai smalki.

Šodien aplēju visas vakar iztīrītās puķu dobes, rīt palaistīšu zālāju. Kaut kā jau tas zaļums jāpaskubina. Labi, jādodas ēst fantastiskā dārzeņu zupa! Bietes esot bijušas niķīgas, tāpēc tas pasākums ievilcies. Man jau likās, ka es tās sagriezu pietiekami smalkos kubiciņos ;)

P.S. Šodien Elīzai pirmā mācību diena autoskolā. Un jau baltās tiesības kabatā,, instruktors sarunāts. Par to man ir vislielākais prieks!

Laiskums

Nu jā, "tā paagrāk" sanāca ap pus divpadsmitiem, foreles pagaidīs. Rītu pavadīju pa māju, mums bija uzkopšanas diena. Izsūcu grīdu, nopļāvām Robim matus un jau grasījos mazgāt vannas istabu, kad pamanīju ozollapām klāto puķu dobi. "Aij aij aij" nodomāju un, cimdus uzvilkdams, pieķēros pie dobes uzkopšanas. Mazās, jaukās puķītes ļoti laprātīgi sadarbojās, tomēr rožu krūmi izrādīja pretestību. Acīm redzot rozes joprojām uzskatīja, ka ir auksti un biezā lapu kārta ir jāpatur. Es gan nepiekāpos, kas man maksāja dažas skabargas pirkstos - adatai vēlāk bija ko darīt. Procesā atradu piemājas vāveres ozolzīļu slēpni, kā jau kārtīga norvēģiete, tā savas zīles pūdēja. Es gan esmu audzināts citā ēdiena izpratnē, tādēļ dārgumi tika nokopti. Pusceļā sapratu, ka es visu šo daru, jo zemabziņā nu nemaz negribējās uzkopt to vannas istabu. Toties divi lielie maisi ar pērnajām lapām nu gaida izvešanu, kas ir pavēris pavisam citu skatu pa virtuves logu.

Vējainā diena nu nekādīgi nesekmēja manu vēlmi ķimerēties ap auto, tādēļ dzinēja lieta tiek atlikta uz rītu. Kā Ivo teica, dzinējam tā pat jābūt siltam, lai nomainītu eļļu dzinējam, lai tā vispār gribētu tecēt. Tā ka centīšos saņemties rīt pēc darba.

Bērzu sulu plantācijā vējšs bija patrakojis un apgāzis vienu no spaiņiem. Skāde. Caur Semu lēnām braucot uz māju pusi tā uznāca miegs, ka nolēmu tam nepretoties. Noplīsu tik saldi, ka pašam prieks. Tagad esam paēduši un uzkoduši Roberta "slinko kūku". Atkal velk uz miegu. Jūtu, ka šim aicinājumam arīdzan nepretošos!

Kopumā kārtīga, laiska svētdiena. Tieši tas, ko vajag. Rīt atkal darbs:

Velo pozitiv

Ahoi! Būtībā ne ar ko īpašu izceļama darba nakts tomēr vainagojās ar notikumiem pilnu mizanscēnu buķeti. Vispirms, sekojot Robertam uz mūsu ierasto tējas dzeršanas placi, braucot kalnup Skočitai (šī iesauka Audi pamazām sāk pielipt) beidzās dzīvības sula bākā un tā atteicās kustēt tālāk. Nu neko, necentos to stimulēt ar starteri un uzreiz noparkoju tieši uz trotuāra ar ieslēgtām avārijas gaismām. Robim bija palicis izvest nu jau leģendām apvītais pansionāts, kas man deva apmēram 30 minūtes dīkstāves dzestrajā Tonsbergas rītā.
Kamēr, kavējot laiku, palaboju priekšējās lampas skočojumu, man garām, kalnā augšup pabrauca vairāki velosipēdisti, no kuriem viens īpaši piesaistīja uzmanību. Nevīžigi uzvilktais rūtainais, zilos toņos ieturētais biezais virskrekls, brūnās bikses ar knapi pamanāmām gareniskām līnijām, blondie, izpūrušie mati un garais, kalsnais un sakumpušais tēls veidoja visnotaļ uzmanības cienīgu komplektu. Mūsu skatieni uz brīdi sastapās un abu sejās visdrīzāk atspoguļojās vienāds izbrīns.
Brīdis pagāja, par tēlu uz velosipēda aizmirsu, pabeidzu skočošanu. Verot ciet kapotu, klusumu pārtrauca blīkšķis un skaudrs "AAAAuuuu!". Pievarējis kalnu, blondais norvēģis nolēma braukt atpakaļ. Ātrums nebija viņa sabiedrotais un pēc smagā nakts pasākuma sagurušais krita gravitātes slazdos, pārsisdams sev uzaci pret asvaltu un gūdams apskrāpējumus uz rokām.
Kamēr nabagam dalīju salvetes asiņošanas apturēšanai, mūsu saruna bija diezgan saraustīta un nekonkrēta. Kā centrālo informāciju uzskatiju to, ka viņš ir pasniedzējs vietējā valodas skolā, kuru mēs ar Elīzu domājam apmeklēt rudenī un ka viņš spēj kustēties un neko nav lauzis. Tā nu atsēdējuši viņa šoka stāvokli, atvadījāmies un, kā izrādījās viņam pieceļoties, mana auguma labsirdīgo, blondo acu īpašnieks aizvilka riteni uz māju pusi.

Ielejot degvielu auto pieleca ļoti labprātīgi un tas mani pozitīvi uzlādējā pārējai dienai. Pēc pāris miegā pavadītām stundām devāmies uzpildīt gāzi Džimmijam (Roberta Škoda), kā arī uz Biltemu, iegādāties eļļas filtru un 10 litrus pussintētikas. Rīt varēšu padarboties nošmulētām rokām.

Šodien Jānis E. uzklāja galdu par godu savai rītdienas dzimšanas dienai. Mums sanāca ļoti feins pipeļtuss, sakarā ar to, ka daiļā dzimuma pārstāves šobrīd mūsu mājā neciemojas.

Līdz ar tumsu, ar bērzu sulu ciemakukuli, aizlaidām uz Noterojas māju un, jautri smejot, notiesājām Brigitas pankūkas. Man patīk uz turieni braukt, ļoti pozitīvi uzlādēts no Noterojas vienmēr atgriežos. Tā nu tagad domāju, vai spēsim rīt piecelties "tā paagrāk" un tomēr aizbraukt foreles patramdīt pa kalnu upītēm.