Vispirms man ir jāpaskaidro, ka Tonsberga atrodas Vestfoldā, kas skaitās saulainākais Norvēģijas reģions. Droši vien, vadoties pēc gadsimtiem krātas pieredzes, tieši Tonsberga un tās apkārtne skaitās vissiltākais un vissaulainākais Norvēģijas stūrītis, kas to ierindo dārgākās vasaras atpūtas pilsētas statusā. Vasaras periodā pilsētas iedzīvotāju daudzums trīskāršojas. Viss Norvēģijas krējums šeit grozās (daudzas vietējās slavenības te ir iegādājušās vasaras mājas - tā ir prestiža lieta), jahtas veido sastrēgumus un pludmales pildās ar apsarkušiem ķermeņiem. Un nu jau var just pirmās bezdelīgas. Vietējā, ar kokaīnu un amfetamīnu darbināmā, jaunatne sāk izrādīt savu labklājību. Uz ielām parādījušās daudzas sēdinātas kupejas ar lieliem izpūtējiem, spoileriem un plastmasas detaļām pa perimetru. Mazie gailīši sākuši mērīties - gāzē, viens otru izaicina, elkoņus saldē mūzikai dunot. It kā jau nekas neredzēts, bet nu tomēr, jūtu, ka šī klusā mazpilsēta vasarā mainīsies... šaubos vai uz labo pusi. Laiks rādīs.
Stāvot Rema Tusen (1000) rindā uz kasi, pirms manis iepirkās kāds diezgan saburzīts kungs, kurš runāja ar kasieri angliski. Neparasti bija redzēt kādu, kas nopērk septiņas sešpakas ar alu vienā piegājienā. Acīmredzami, viena cilvēka ballīte steidzami prasījās pēc papildinājuma, katrā ziņā bankas karte portālā tika likta tik drudžaini, it kā no tā būtu atkarīga visas Vestfoldas nākotne!
Ik pa laikam atceros par forelēm... kaut kad jau tā diena pienāks. Spiningu jau vienreiz no pagraba esmu izvilcis un pārbaudījis. Veikalos mani kārdina makšķernieku somas, tik ērtas un ar daudzām kabatām, kur lielākā atvēlēta dienas loma uzglabāšanai... gan jau tā diena pienāks.
Gaidot rītdienu, kad jāierodas manām mīļajām viešņām, esmu pusi dienas darbinājis veļas mašīnu. Mēs jau mājā smejamies, ka pēc lielās veļasdienas var redzēt, kuram gaidāma viesos sieviete. Turu īkšķus par Wizzair - kaut nu būtu lidojams laiks rītdien (un pēc piecām dienām, kad Elīza ar Katrīnu dosies mājās)!
Stāvot Rema Tusen (1000) rindā uz kasi, pirms manis iepirkās kāds diezgan saburzīts kungs, kurš runāja ar kasieri angliski. Neparasti bija redzēt kādu, kas nopērk septiņas sešpakas ar alu vienā piegājienā. Acīmredzami, viena cilvēka ballīte steidzami prasījās pēc papildinājuma, katrā ziņā bankas karte portālā tika likta tik drudžaini, it kā no tā būtu atkarīga visas Vestfoldas nākotne!
Ik pa laikam atceros par forelēm... kaut kad jau tā diena pienāks. Spiningu jau vienreiz no pagraba esmu izvilcis un pārbaudījis. Veikalos mani kārdina makšķernieku somas, tik ērtas un ar daudzām kabatām, kur lielākā atvēlēta dienas loma uzglabāšanai... gan jau tā diena pienāks.
Gaidot rītdienu, kad jāierodas manām mīļajām viešņām, esmu pusi dienas darbinājis veļas mašīnu. Mēs jau mājā smejamies, ka pēc lielās veļasdienas var redzēt, kuram gaidāma viesos sieviete. Turu īkšķus par Wizzair - kaut nu būtu lidojams laiks rītdien (un pēc piecām dienām, kad Elīza ar Katrīnu dosies mājās)!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru