Velo pozitiv

Ahoi! Būtībā ne ar ko īpašu izceļama darba nakts tomēr vainagojās ar notikumiem pilnu mizanscēnu buķeti. Vispirms, sekojot Robertam uz mūsu ierasto tējas dzeršanas placi, braucot kalnup Skočitai (šī iesauka Audi pamazām sāk pielipt) beidzās dzīvības sula bākā un tā atteicās kustēt tālāk. Nu neko, necentos to stimulēt ar starteri un uzreiz noparkoju tieši uz trotuāra ar ieslēgtām avārijas gaismām. Robim bija palicis izvest nu jau leģendām apvītais pansionāts, kas man deva apmēram 30 minūtes dīkstāves dzestrajā Tonsbergas rītā.
Kamēr, kavējot laiku, palaboju priekšējās lampas skočojumu, man garām, kalnā augšup pabrauca vairāki velosipēdisti, no kuriem viens īpaši piesaistīja uzmanību. Nevīžigi uzvilktais rūtainais, zilos toņos ieturētais biezais virskrekls, brūnās bikses ar knapi pamanāmām gareniskām līnijām, blondie, izpūrušie mati un garais, kalsnais un sakumpušais tēls veidoja visnotaļ uzmanības cienīgu komplektu. Mūsu skatieni uz brīdi sastapās un abu sejās visdrīzāk atspoguļojās vienāds izbrīns.
Brīdis pagāja, par tēlu uz velosipēda aizmirsu, pabeidzu skočošanu. Verot ciet kapotu, klusumu pārtrauca blīkšķis un skaudrs "AAAAuuuu!". Pievarējis kalnu, blondais norvēģis nolēma braukt atpakaļ. Ātrums nebija viņa sabiedrotais un pēc smagā nakts pasākuma sagurušais krita gravitātes slazdos, pārsisdams sev uzaci pret asvaltu un gūdams apskrāpējumus uz rokām.
Kamēr nabagam dalīju salvetes asiņošanas apturēšanai, mūsu saruna bija diezgan saraustīta un nekonkrēta. Kā centrālo informāciju uzskatiju to, ka viņš ir pasniedzējs vietējā valodas skolā, kuru mēs ar Elīzu domājam apmeklēt rudenī un ka viņš spēj kustēties un neko nav lauzis. Tā nu atsēdējuši viņa šoka stāvokli, atvadījāmies un, kā izrādījās viņam pieceļoties, mana auguma labsirdīgo, blondo acu īpašnieks aizvilka riteni uz māju pusi.

Ielejot degvielu auto pieleca ļoti labprātīgi un tas mani pozitīvi uzlādējā pārējai dienai. Pēc pāris miegā pavadītām stundām devāmies uzpildīt gāzi Džimmijam (Roberta Škoda), kā arī uz Biltemu, iegādāties eļļas filtru un 10 litrus pussintētikas. Rīt varēšu padarboties nošmulētām rokām.

Šodien Jānis E. uzklāja galdu par godu savai rītdienas dzimšanas dienai. Mums sanāca ļoti feins pipeļtuss, sakarā ar to, ka daiļā dzimuma pārstāves šobrīd mūsu mājā neciemojas.

Līdz ar tumsu, ar bērzu sulu ciemakukuli, aizlaidām uz Noterojas māju un, jautri smejot, notiesājām Brigitas pankūkas. Man patīk uz turieni braukt, ļoti pozitīvi uzlādēts no Noterojas vienmēr atgriežos. Tā nu tagad domāju, vai spēsim rīt piecelties "tā paagrāk" un tomēr aizbraukt foreles patramdīt pa kalnu upītēm.