Bardačoks

Šovakar pie paša "steišona" roberta Džimmijs nosmirdēja ar vadu sviloņu un izdzisa. Tā ka nācās katram izpalīdzēt izvest daļu Roberta rūts. Kad piebraucām savākt avīzes pansionātam, atklājām, ka monotonā balss no Džimmija kabīnes nav radio, bet gan skopi ģērbta norvēģiete. Mums tika uztīts stāsts par slēpšanos no boifrienda, tāpēc aizvedām viņu uz kojām. Pa ceļam Elīzai tika atrādītas brutāli sadurstītās rokas ar vārda "amfetamin" un neviltota smaida pavadījumu. Vēl amizantāks bija fakts, ka viss, kas bija mašīnas bardačokā, bija eleganti sastūķēts somā, kuru Roberts izmanto pansionātā. Guvums būtu bijis grandiozs: ja neskaitam tehnisko pasi un tiesības, tad vairākas uz ielas atrastās kasetes, daži krāmi un cirvja kāts varētu tikt notirgots par zolīdu knorānu skaitu! Vēlāk tā paanalizējām, ka pagalam absurdi sanāk - bagātās norvēģijas zelta jaunatne grib aptīrīt nabaga latvieša saplīsušo auto, kurā būtībā nekā nav. Es vēl ilgi smaidīšu par šo atceroties.

Pēc darba saigaidījām Jolantu iebraucam Hortenā, papļāpājām un saņēmām sūtījumu no mājām. Super! Tad pavadīju Elīzu uz lidostu, labi, ka vēl paspēja pirms tās pelnu izraisītās lidostu slēgšanas! Jācer, ka pēc nedēļas viss normalizēsies un meitenes varēs mani apciemot.




Tad nu beidzot esam tikuši pie īsta produkta - bērzu sulas. Un tā manta tek labā tempā, kā arī garšo fantastiski! Būtībā mums būs kādi 10 litri dienā. Tik jādzer un jādzer...