Tad nu tā, mīlīši, šodien bija varen gara darba nakts. Divas ļoti neparocīgas reklāmas kombinācijā ar pabiezajiem žurnāliem un pusduci avīžu, kuras iznāk reizi mēnesī (kā piemēram Dagens Medicine vai Øyene). Papildus visu sarežģija plus astoņu grādu siltums nakts laikā. Nebiju to piefiksējis, līdz ar to atstāju visrsū jaku. Tā rezultātā paspēju zucepties un, cenšoties pašatdzesēties, mans organisms izlietoja visu pirms darba apēsto frikadeļu zupu. Pēkšņi manu vēderu pārņēma neciešami dedzinošas sāpes, no kurām mani paglāba bagāžniekā paslēpusies Selgas paciņa. Ak jel, cepumi man tik gardi vēl nekad nav likušies! Papildus avīzes tas slinkais āzis atveda par 40 minūtēm vēlāk, kā citos steišonos to izdara citi. Tad nu šodien izvadāšana man aizņēma trīs stundas, parasto divu vietā.
Vai jūs zinat, līdz cikiem Latvijā ir pastniekam jāpiegādā avīzes visiem adresātiem? Droši vien ka nē, bet Norvēģijā to zina pat bērnudārznieki - darba dienās līdz pus septiņiem un nedēļas nogalē līdz deviņiem no rīta. Tā ka man šodien sanāca, ka tikos un pārmiju labrītus ar vairākiem saviem klientiem. Visinteresantākais gan bija ap pulksten pus pieciem, kad, tuvojoties pastkastei, atvērās durvis un pastkastes virzienā sniedžas mitra, spalvaina roka. Izrādījās, ka esmu pārsteidzis negaidot norču, kurš pēc dušas nolēmis palasīt avīzi. Ar dvieli piesegtais tēls neveikli, lai arī koķeti, iesmējās un sirsnīgi pateicās par tik ekskluzīvu piegādi tieši rokās. Ja man par to maksātu papildus, es varētu arī viņam pie dušas to makulatūru pienest un arī dvieli padot.
Ak jā, pagājušo ceturtdien Skočita bija sasniegusi "jūdžakmeni"! Smuks un apaļš skaitlis norullēts pa ceļiem un neceļiem:
Pirms pāris dienām mēs ar Robertu iegādājāmies šokolādes pudiņu un persiku konservu. Šodien tos likām lietā un, stundu maisot katla saturu, pudiņš bija gatavs! Mazliet atdzesējām to lācīša formas keksa veidnē un vakaru noslēdžam ar kulināru izvirtību. Tātad sastāvs - šokolādes pudiņš (20% kakao sastāvā!), konservēti, maigi persiki. Tas viss apliets ar fantastisko un daudzfunkcionālo vaniļas mērci, kura nopērkama iepildīta tetra pakā. Garšu pārbagātība garantēta.
Man jau vairrākārtīgi pārmests, ka neesmu turējis vārdu un "vēlāk aprakstījis", kas tad īsti ir geokeišings. Tā vienkāršoti - tā ir spēle, kurā var piedalīties ikviens, kuram patīk iziet svaigā gaisā un meklēt apslēptas mantas. Pa visu pasauli cilvēki apslēpj kastītes ar tajā ietvertu burtnīciņu, kurā ierakstīties (lai pierādītu, ka esi kastīti atradis), kā arī dažādius štruntiņus, kurus var paņemt, vietā noliekot
kaut ko līdzīgā vērtībā esošu. Kastīšu atrašanās vieta tiek noteikta pēc GPS koordinātēm, kuras tad tiek ievadītas mājaslapā. Tur arī var meklēt tuvākās, tālākās vai arī interesantākās kastītes, kuras citi ir apslēpuši, kā arī ievadīt paša apslēptas kastītes koordinātas (mēs jau vienu apslēpām netālu no mājas, nu jau divi cilvēki to ir atraduši). Kastītes (Cache) var būt dažāda lieluma - no tādas, kurā neievietojas pat zīmulis (mikro cache), līdz pat pāris litru tilpuma monstriem. Viss ir atkarīgs no vietas, kurā tā ir paslēpta. Papildus interesanta lieta ir "Travel bug", kas ir kāda ceļojoša mantiņa ar tai piestiprinātu žetonu, uz kura ir identifikācijas numurs, pēc kura var izsekot tā gaitām no kastītes uz kastīti. Katrs var palaist savu kukaini un tad sekot viņa gaitām pa pasauli. Var arī noteikt kukainim mērķus, piemēram ceļumā satikt pēc iespējas vairāk zirgu, (var arī pievienot bildes) vai doties tieši uz Goliševu, kas ir Latgalē. Kopumā tas ir interesants pasākums, jo parasti kastītes tiek novietotas interesantās vietās, vai nu ar vēsturisku, vai arī estētisku nozīmi. Vietās, kuras, droši vien daudzi tā arī neatrastu, ja nebūtu tur kastītes. Tā arī ir šī pasākuma būtība - iepazīt apkārtni pavisam citām acīm.
Rītdien, uzreiz pēc darba, brauksim ar Brigitu uz Zviedriju iepirkumos. Šoreiz varēšu pagulēt pa ceļam, jo nebraukšu ar savu auto. Varbūt pa ceļam ar kādu kastīti ar Bridžas GPS pameklēsim. Vēl arī jāiegūst (protams - "legāli") kāda filma, ko skatīties, kamēr līgojamies prāmī uz kaimiņzemi. Ceru, ka nebūšu tik pārguris, ka varēšu rītdien aprakstīt savus piedzīvojumus ABBA's dzimtenē.
Vai jūs zinat, līdz cikiem Latvijā ir pastniekam jāpiegādā avīzes visiem adresātiem? Droši vien ka nē, bet Norvēģijā to zina pat bērnudārznieki - darba dienās līdz pus septiņiem un nedēļas nogalē līdz deviņiem no rīta. Tā ka man šodien sanāca, ka tikos un pārmiju labrītus ar vairākiem saviem klientiem. Visinteresantākais gan bija ap pulksten pus pieciem, kad, tuvojoties pastkastei, atvērās durvis un pastkastes virzienā sniedžas mitra, spalvaina roka. Izrādījās, ka esmu pārsteidzis negaidot norču, kurš pēc dušas nolēmis palasīt avīzi. Ar dvieli piesegtais tēls neveikli, lai arī koķeti, iesmējās un sirsnīgi pateicās par tik ekskluzīvu piegādi tieši rokās. Ja man par to maksātu papildus, es varētu arī viņam pie dušas to makulatūru pienest un arī dvieli padot.
Ak jā, pagājušo ceturtdien Skočita bija sasniegusi "jūdžakmeni"! Smuks un apaļš skaitlis norullēts pa ceļiem un neceļiem:
Pirms pāris dienām mēs ar Robertu iegādājāmies šokolādes pudiņu un persiku konservu. Šodien tos likām lietā un, stundu maisot katla saturu, pudiņš bija gatavs! Mazliet atdzesējām to lācīša formas keksa veidnē un vakaru noslēdžam ar kulināru izvirtību. Tātad sastāvs - šokolādes pudiņš (20% kakao sastāvā!), konservēti, maigi persiki. Tas viss apliets ar fantastisko un daudzfunkcionālo vaniļas mērci, kura nopērkama iepildīta tetra pakā. Garšu pārbagātība garantēta.
Man jau vairrākārtīgi pārmests, ka neesmu turējis vārdu un "vēlāk aprakstījis", kas tad īsti ir geokeišings. Tā vienkāršoti - tā ir spēle, kurā var piedalīties ikviens, kuram patīk iziet svaigā gaisā un meklēt apslēptas mantas. Pa visu pasauli cilvēki apslēpj kastītes ar tajā ietvertu burtnīciņu, kurā ierakstīties (lai pierādītu, ka esi kastīti atradis), kā arī dažādius štruntiņus, kurus var paņemt, vietā noliekot
kaut ko līdzīgā vērtībā esošu. Kastīšu atrašanās vieta tiek noteikta pēc GPS koordinātēm, kuras tad tiek ievadītas mājaslapā. Tur arī var meklēt tuvākās, tālākās vai arī interesantākās kastītes, kuras citi ir apslēpuši, kā arī ievadīt paša apslēptas kastītes koordinātas (mēs jau vienu apslēpām netālu no mājas, nu jau divi cilvēki to ir atraduši). Kastītes (Cache) var būt dažāda lieluma - no tādas, kurā neievietojas pat zīmulis (mikro cache), līdz pat pāris litru tilpuma monstriem. Viss ir atkarīgs no vietas, kurā tā ir paslēpta. Papildus interesanta lieta ir "Travel bug", kas ir kāda ceļojoša mantiņa ar tai piestiprinātu žetonu, uz kura ir identifikācijas numurs, pēc kura var izsekot tā gaitām no kastītes uz kastīti. Katrs var palaist savu kukaini un tad sekot viņa gaitām pa pasauli. Var arī noteikt kukainim mērķus, piemēram ceļumā satikt pēc iespējas vairāk zirgu, (var arī pievienot bildes) vai doties tieši uz Goliševu, kas ir Latgalē. Kopumā tas ir interesants pasākums, jo parasti kastītes tiek novietotas interesantās vietās, vai nu ar vēsturisku, vai arī estētisku nozīmi. Vietās, kuras, droši vien daudzi tā arī neatrastu, ja nebūtu tur kastītes. Tā arī ir šī pasākuma būtība - iepazīt apkārtni pavisam citām acīm.Rītdien, uzreiz pēc darba, brauksim ar Brigitu uz Zviedriju iepirkumos. Šoreiz varēšu pagulēt pa ceļam, jo nebraukšu ar savu auto. Varbūt pa ceļam ar kādu kastīti ar Bridžas GPS pameklēsim. Vēl arī jāiegūst (protams - "legāli") kāda filma, ko skatīties, kamēr līgojamies prāmī uz kaimiņzemi. Ceru, ka nebūšu tik pārguris, ka varēšu rītdien aprakstīt savus piedzīvojumus ABBA's dzimtenē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru