Ir pienācis tas brīdis, kad varu pateikt ATVAĻINĀJUMS! DOdamies apceļot Norvēģiju, brauksim līdz ledājam tuvējam. Tā ka uz nedēļu pusotru būšu prom. Pēc tam sekos ceļojuma un tuvāko notikumu izklāsts!
Saldajam ēdienam notikums iz pēdējās darba dienas pirms atvaļinājuma:
2010-07-18
2010-07-12
Mareka zvaigznājā
Super! Bračka ciemos! Mēs reāli labi pavadam laiku. Neproduktīvai slinkošanai tiek atvēlēts teju nekas, jo bez mitas ar kaut ko nodarbojamies, kaut kur dodamies. Esam pabijuši gan Verdens Endē (Pasaules gals - jau agrāk esmu to aprakstījis), Åsgårdstrand, kas izrādījās esam arī Munka dzimtā pilsēta, kurā ik uz soļa centāmies saskatīt viņa pēdas. Nav jau brīnums, ka tādā vietā (mēs to nosaucām par Mazo Kuldīgu) rodas iedvesma radīt mākslasdarbus! Piestājām pie senā vikingu kurgāna, kur, papildus vēstures malkam, arī pielasījām mazliet vīgriežu (iespējams turp šodien dosimies lasīt arī Ivančaju, kā mēs to saucam). Vēl bijām ciemos Noterojas mājā, kur Brigita pacienāja mūs ar neaprakstāmi gardu dārzeņu krēmzupu. Tādu varētu ēst katru dienu! Starp citu, kad esam kojās, mēs esam pasākuši ēst ārā. Tā ir daudz patīkamāk baudīt maltīti, plus bieži vien izveidojas pasēdēšana jautrā kompānijā, jo kāds vienmēr pievienojas!
Esam bijuši pamakšķerēt, Mareks noķēra maziņu līdaciņu, kuru palaidām vaļā. Tajā pašā rītā, pēc darba aizbraucām pagulēt svaigā gaisā. Iegriezāmies meža ceļā un, atraduši jauku pļaviņu, izritinājām tepiķīšus un ieritinājāmies guļammaisos. Ļoti feina nodarbe, ja neskaita odus (kuru te nav nemaz tik daudz, ja ņem vērā Latvijas pieredzi). Turpinot dabas tēmu, lielākā barā aizbraucām uz Troļļūdeni, kur panašķojāmies ar mellenēm. Pēc tam mēs ar Mareku divatā palikām tur pat uz nakti. Nometnei izvēlējāmies vienu virsotni, kur klints iedobumā sakūrām nelielu ugunskuru, kas līdz ar līdzpaņemto vīnu patīkami sildīja. Saulei austot nolēmām pamakšķerēt ezerā, kas nenesa rezultātu, tāpēc ļāvos pierunāties nopeldēties. Man jau likās, ka tādā ezerā ir pagalam auksti, tomēr biju pārsteigts, ka ūdens ir silts ne vien piecu centimetru slānī pie ūdens virsmas! Pelde kā vannā un to saku es - diezgan salīgs cilvēks!
Papildus mans prāts ir nodarbināts, cenšoties atrast veidu kā pēc iespējas lētāk tikt pie krāsām, ar kurām nokrāsot sienas dzīvoklī. Jā vienošanās ar īpašnieku tika panākta un jau ar augusta vidu varam ievākties. Tiesa, atslēgas es dabūšu jau tuvākajās dienās, lai varētu savest mājvietu kārtībā un jau sameklēt plīti, ledusskapi un veļasmašīnu, ko tur uzreiz ielikt. Tā ka domāju, ka šī būs darbīga nedēļa.
Esam bijuši pamakšķerēt, Mareks noķēra maziņu līdaciņu, kuru palaidām vaļā. Tajā pašā rītā, pēc darba aizbraucām pagulēt svaigā gaisā. Iegriezāmies meža ceļā un, atraduši jauku pļaviņu, izritinājām tepiķīšus un ieritinājāmies guļammaisos. Ļoti feina nodarbe, ja neskaita odus (kuru te nav nemaz tik daudz, ja ņem vērā Latvijas pieredzi). Turpinot dabas tēmu, lielākā barā aizbraucām uz Troļļūdeni, kur panašķojāmies ar mellenēm. Pēc tam mēs ar Mareku divatā palikām tur pat uz nakti. Nometnei izvēlējāmies vienu virsotni, kur klints iedobumā sakūrām nelielu ugunskuru, kas līdz ar līdzpaņemto vīnu patīkami sildīja. Saulei austot nolēmām pamakšķerēt ezerā, kas nenesa rezultātu, tāpēc ļāvos pierunāties nopeldēties. Man jau likās, ka tādā ezerā ir pagalam auksti, tomēr biju pārsteigts, ka ūdens ir silts ne vien piecu centimetru slānī pie ūdens virsmas! Pelde kā vannā un to saku es - diezgan salīgs cilvēks!
Papildus mans prāts ir nodarbināts, cenšoties atrast veidu kā pēc iespējas lētāk tikt pie krāsām, ar kurām nokrāsot sienas dzīvoklī. Jā vienošanās ar īpašnieku tika panākta un jau ar augusta vidu varam ievākties. Tiesa, atslēgas es dabūšu jau tuvākajās dienās, lai varētu savest mājvietu kārtībā un jau sameklēt plīti, ledusskapi un veļasmašīnu, ko tur uzreiz ielikt. Tā ka domāju, ka šī būs darbīga nedēļa.
2010-07-01
Gulašs
Tik daudz kas iekrājies ko stāstīt, ka ar katru dienu arvien grūtāk uzsākt rakstīt - tā nu iekrājas vēl vairāk un grūtuma pakāpe palielinās. Acīm redzot, man patīk lieli "izaicinājumi", kā to tagad ir populāri teikt.
Jāņus nosvinējām ļoti feini, pie jūras ar grillu, kurš aizvietoja ugunskuru, un jautru kompāniju. "loti patīkami nosvinēti svētki. Pa šo laiku esam paspējuši doties vairākos pārgājienos, esmu nomainījis Skočitai stabilizatora atsaites (divu, grūti pieejamā vietā esošu skrūvju noņemšana ar metāla zāģīša asmeni man kopumā aizņēma sešas stundas), bet nu pūles atmaksājās, jo tagad, bedrēs braucot, nekas neklab.
Kamēr Elīza bija šeit, aizšāvām uz Skien pie Jolantas, kā ieganstu izmantojot vēlmi apskatīt Elīzas potenciālo auto (2002 gada Opel Astra). Pēc nostāstiem man jau likās, ka tur ir vairāk rūsas, kā krāsas, bet realitāte mani ļoti patīkami pārsteidza! Laikam būs jāņem. Tā nu sagadījās, ka pie Jolas tieši tajā pašā laikā viesojās Māris, kurš savu mājvietu šobrīd atradis vāczemē. Tā nu mēs ātri atradām kopēju valodu un jautrā četrotne varēja doties ekspedīcijā ar nakšņošanu uz Jolantas mājvietai tuvējo ezeru. Manu sirdi priecēja fakts, ka piedzīvojuma biedri neprotestēja pret ugunskuru, kas, jāatzīstas, ir mana vājība. Tā nu es apmierināju savas piromāna tieksmes sakurot, lai arī nelielu, bet tomēr ugunskuru. Māra sagādātā Grasowka (Zubrowkas eksporta versija) sildīja papildus, kā arī raisīja mēli. Es tik daudz sen nebiju runājis, tā ka pat dažreiz elpa aizcirtās. Laikam bija sakrājusies vēlme parunāt. Man ļoti patika šī nedēļas nogale.
Jaunumi dzīvojamo platību dārziņā. Roberts ir atradis sev dzīvokli mansardā, trešajā stāvā, tieši virs Elvisa ar famīliju. Tā nu ir iegadījies, ka rīt dodos runāt ar mājas īpašnieku (kurš, kā sagadās, ir viens no mūsu firmas priekšniekiem) par īres nosacījumiem dzīvoklim pirmajā stāvā, kas atrodas tieši zem Elvisa dzīvokļa. Šobrīd sanāk ar naudām tā, ka baigi jāmanevrē, tāpēc es ceru, ka saimniekam nebūs iebildumu pret manu piedāvājumu. Izskatās sakarīgs un tāds, kas izprot situāciju. Tuvākās dienas rādīs, varbūt ar Elīzu tiksim pie sava dzīvokļa!
Rītdiena arī zīmīga ar to, ka divpadsmitos lidostā sagaidīšu Mareku! Beidzot varēsim kopā pavadīt veselu nedēļu. Jau dažas idejas, ko darīsim, ir... lai arī domāju, ka neiespringsim un rīkosimies pēc tābrīža iegribām! Viss notiek, SUPER!
Jāņus nosvinējām ļoti feini, pie jūras ar grillu, kurš aizvietoja ugunskuru, un jautru kompāniju. "loti patīkami nosvinēti svētki. Pa šo laiku esam paspējuši doties vairākos pārgājienos, esmu nomainījis Skočitai stabilizatora atsaites (divu, grūti pieejamā vietā esošu skrūvju noņemšana ar metāla zāģīša asmeni man kopumā aizņēma sešas stundas), bet nu pūles atmaksājās, jo tagad, bedrēs braucot, nekas neklab.
Kamēr Elīza bija šeit, aizšāvām uz Skien pie Jolantas, kā ieganstu izmantojot vēlmi apskatīt Elīzas potenciālo auto (2002 gada Opel Astra). Pēc nostāstiem man jau likās, ka tur ir vairāk rūsas, kā krāsas, bet realitāte mani ļoti patīkami pārsteidza! Laikam būs jāņem. Tā nu sagadījās, ka pie Jolas tieši tajā pašā laikā viesojās Māris, kurš savu mājvietu šobrīd atradis vāczemē. Tā nu mēs ātri atradām kopēju valodu un jautrā četrotne varēja doties ekspedīcijā ar nakšņošanu uz Jolantas mājvietai tuvējo ezeru. Manu sirdi priecēja fakts, ka piedzīvojuma biedri neprotestēja pret ugunskuru, kas, jāatzīstas, ir mana vājība. Tā nu es apmierināju savas piromāna tieksmes sakurot, lai arī nelielu, bet tomēr ugunskuru. Māra sagādātā Grasowka (Zubrowkas eksporta versija) sildīja papildus, kā arī raisīja mēli. Es tik daudz sen nebiju runājis, tā ka pat dažreiz elpa aizcirtās. Laikam bija sakrājusies vēlme parunāt. Man ļoti patika šī nedēļas nogale.
Jaunumi dzīvojamo platību dārziņā. Roberts ir atradis sev dzīvokli mansardā, trešajā stāvā, tieši virs Elvisa ar famīliju. Tā nu ir iegadījies, ka rīt dodos runāt ar mājas īpašnieku (kurš, kā sagadās, ir viens no mūsu firmas priekšniekiem) par īres nosacījumiem dzīvoklim pirmajā stāvā, kas atrodas tieši zem Elvisa dzīvokļa. Šobrīd sanāk ar naudām tā, ka baigi jāmanevrē, tāpēc es ceru, ka saimniekam nebūs iebildumu pret manu piedāvājumu. Izskatās sakarīgs un tāds, kas izprot situāciju. Tuvākās dienas rādīs, varbūt ar Elīzu tiksim pie sava dzīvokļa!
Rītdiena arī zīmīga ar to, ka divpadsmitos lidostā sagaidīšu Mareku! Beidzot varēsim kopā pavadīt veselu nedēļu. Jau dažas idejas, ko darīsim, ir... lai arī domāju, ka neiespringsim un rīkosimies pēc tābrīža iegribām! Viss notiek, SUPER!
2010-06-22
Ping-pong shop
Pagājušo dienu svarīgāko notikumu atskatā kā pirmā pozīcija minams fakts, ka mums ir ģimenes pieaugums! O jā, mums pirmdienas rītā elektro izmešanas vietā sastapām mazo, oranžo Japānīti, kurš uzreiz mums abiem iekrita sirdī un nolēmām viņu adoptēt. Tas ir neliels, pārnēsājams televizors, kura formas nevienu neatstāj vienaldzīgu un pilda telpu ar smaidiem. Dienu pastāvējis istabā un atbrīvojies no kondensāta, teļuks parādīja, ka nav tikai smukumlieta, bet arī pilntiesīgs, strādājošs televizors!
Ak jā, vakar nolēmām nostiprināt Elīzas velobraukšanas prasmes un devāmies vjetnamiešu veikala meklējumos mūsu velosipēdu sedlos. Tur vēlējāmies iegādāties karija mērci, lai iemarinētu vistu kājiņas trešdien paredzētajā Jāņošanas pasākuma (pa dienu tiks svinēts, jo naktī jau jāstrādā). Veikalā atradām gan kariju, gan arī tādu dažnedažādu produktu izvēli, ka nosolījāmies turp regulāri iegriezties, kad pelnīsim vismaz divtik, cik tagad. Acis jau skrēja pa plauktiem, raisot siekalas mutē ka traks. Kopumā Ližuks jau pavisam feini brauc, lai arī dažreiz nedroši jūtas kustīgākos ceļa posmos, tomēr jau arvien biežāk parādās smaids sejā.
Otrdien vakarā paķērām ciema kukuļus un devāmies pie Anu, kura mūs uzaicināja uz pasēdēšanu pie viņas ciemos. Neskatoties uz apmākušos laiku, mēs tomēr baudījām grilētās desiņas, kuras eleganti pārta karstajos suņos, ārā. Varēja manīt, ka esam vienīgie, kuri iznesuši ēdienu uz terasi, jo šķietami visas rajona kaijas bija salidojušas un gaidīja kādu izdevīgu brīdi, lai paķertu kādu kumosu. Mums pievienojās arī Vaira ar Cīparu un mēs ļoti feini pavadījām vakaru, tā ka mājās bijām ap divpadsmitiem un miegam atlika vien divas stundas pirms darba. Tāpēc nu gan dodamies pie miera, lai varētu kārtīgi nolīgot pie ezera starp Semu un Torpu.
Līgo, Līgo, mani mīļie!!!
2010-06-20
51. ieraksts
Ooou, pēc vienas stundas pagulēšanas pirms darba, miegs rīta pusē, pārnākot mājās, bija tik ciešs un salds, ka prieks. Be nu esam augšā un Elīza pieteicās uzveidot "kaut ko sāļu - ar olām" un man ir brīdis, lai varētu pāris rindiņas uzrakstīt par iepriekšējo dienu notikumiem.
Sestdien, pēc darba ciemos ieradās Jolanta un mēs kā jau kārtīgi tusētāji pasnaudām, pirms braukt uz lidostu, kur divpadsmitos bija jāsagaida starojošā Elīza. Mēs daudzmaz pārrunājām plānus, kas saistīti ar jāņošanu, ar potenciālo Elīzas auto iegādi tuvākajā gaišajā nākotnē. Čemodāns bija pilns ar Latvijas labumiem - sieriem, šķiņķiem, cepumiem un pat veselu kūpinātu vistu, kas uzreiz tika iebaudīta. Tieši tas, ko dakteris izrakstījis!
Pārējo sestdienas daļu veltījām pastaigām un dabas baudīšanai. Sākumā veicām garāku pārgājienu pa blakus esošo Noterojas meža masīvu, kur centāmies pēc iespējas izvairīties no civilizētām takām, ejot pa meža visdrīzāk zvēru iestaigātām taciņām. Rezultātā ieraudzījām pavisam netālu garām skrienošu brieža govi, kā arī uzgājām līdz šim skaistāko skatu punktu ar ugunskura vietu šajā mežiņā. Vakarm iestājoties, nolēmām nepaslinkot un ailaist uz putnu vērošanas torni Jarlsbergā. Tur, patvērušies no vēja, gremdējāmies garo viļņu radiostaciju skaņās un sildījāmies ar līdzpaņemto pašu plūkto aveņu lapu tēju un saldinājām pasākumu ar šokolādi un cepumiem.
Svētdiena mūs sagaidīja ar ļoti saulainu laiku, kas pamudināja mūs aktīvi pavadīt šo dienu. Iesākumam, Elīza parādīja savas jauniegūtās auto vadīšanas prasmes, kuras ir iespaidīgas! Jāsaka, ka pēdējo reizi, kad viņa bija šeit, viņa baidījās stāvošam auto pie stūres piesēst, bet tagad tik rullē - bez instruktora un rezerves pedāļiem. Šo dienu veltījām pierašanai pie Skočitas un gaitas uzsākšanas pret kalnu, ar novilktu stāvbremzi. Abi bijām ļoti apmierināti ar rezultātiem!
Vēlāk nolēmām relaksēties un pamēģinājām veiksmi ar Sergeja aizdoto grunteni, par ēsmu izmantojot garneles, no mola noķert kādu sālsūdens iemītnieci. Izlepušās draņķes... ne garneles, nedz fakts, ka mazliet nosalu sāžot saulē (mazliet pūta, tā teikt) viņu vēlmi uzķerties uz ēsmas nepastiprināja. Vispār jāatzīstas, ka Elīzai un Jolantai ir taisnība, šī vieta (te redzama vēl celtniecības stadijā - apzīmēta ar zaļo bultiņu) izskatās un "jūtas" pēc Andrejsalas. Ēka pie mola, angāri visapkārt, vecpilsēta rokas sniedziena attālumā. Patīkama atmosfēra.
Uz vakara pusi saņēmāmies un aizbraucām uz Semas māju, kur savācām pāri palikušos traukus (kurus tieši - to atcerējās Elīza), kurus Roberts aizveda atpakaļ ar auto. Mums bija cits uzdevums - aiztransportēt abus velosipēdus uz kopmītnēm (kādi 8 km). Tā jau būtībā nekas traks, ja neņem vērā faktu, ka Elīza pēdējo reizi uz velosipēda sēdēja pirms kādiem septiņiem gadiem un tā pati bija pirmā un vienīgā reize. Tā nu caur lamām un lielu piepūli dzima Elīza - velosipēdiste. Jau pēc pirmā kilometra pievarēšanas, kas aizņēma kādas divdesmit minūtes, sāka parādīties pirmās iemaņas, vienā piegājienā nobrauktie attālumi palielinājās, zigzagu amplitūda samazinājās līdz minimumam un lamas nomainīja smiekli un prieks par sasniegto. Tā nu mēs iemācījāmies braukt ar velosipēdu!
Sestdien, pēc darba ciemos ieradās Jolanta un mēs kā jau kārtīgi tusētāji pasnaudām, pirms braukt uz lidostu, kur divpadsmitos bija jāsagaida starojošā Elīza. Mēs daudzmaz pārrunājām plānus, kas saistīti ar jāņošanu, ar potenciālo Elīzas auto iegādi tuvākajā gaišajā nākotnē. Čemodāns bija pilns ar Latvijas labumiem - sieriem, šķiņķiem, cepumiem un pat veselu kūpinātu vistu, kas uzreiz tika iebaudīta. Tieši tas, ko dakteris izrakstījis!
Pārējo sestdienas daļu veltījām pastaigām un dabas baudīšanai. Sākumā veicām garāku pārgājienu pa blakus esošo Noterojas meža masīvu, kur centāmies pēc iespējas izvairīties no civilizētām takām, ejot pa meža visdrīzāk zvēru iestaigātām taciņām. Rezultātā ieraudzījām pavisam netālu garām skrienošu brieža govi, kā arī uzgājām līdz šim skaistāko skatu punktu ar ugunskura vietu šajā mežiņā. Vakarm iestājoties, nolēmām nepaslinkot un ailaist uz putnu vērošanas torni Jarlsbergā. Tur, patvērušies no vēja, gremdējāmies garo viļņu radiostaciju skaņās un sildījāmies ar līdzpaņemto pašu plūkto aveņu lapu tēju un saldinājām pasākumu ar šokolādi un cepumiem.
Svētdiena mūs sagaidīja ar ļoti saulainu laiku, kas pamudināja mūs aktīvi pavadīt šo dienu. Iesākumam, Elīza parādīja savas jauniegūtās auto vadīšanas prasmes, kuras ir iespaidīgas! Jāsaka, ka pēdējo reizi, kad viņa bija šeit, viņa baidījās stāvošam auto pie stūres piesēst, bet tagad tik rullē - bez instruktora un rezerves pedāļiem. Šo dienu veltījām pierašanai pie Skočitas un gaitas uzsākšanas pret kalnu, ar novilktu stāvbremzi. Abi bijām ļoti apmierināti ar rezultātiem!
Vēlāk nolēmām relaksēties un pamēģinājām veiksmi ar Sergeja aizdoto grunteni, par ēsmu izmantojot garneles, no mola noķert kādu sālsūdens iemītnieci. Izlepušās draņķes... ne garneles, nedz fakts, ka mazliet nosalu sāžot saulē (mazliet pūta, tā teikt) viņu vēlmi uzķerties uz ēsmas nepastiprināja. Vispār jāatzīstas, ka Elīzai un Jolantai ir taisnība, šī vieta (te redzama vēl celtniecības stadijā - apzīmēta ar zaļo bultiņu) izskatās un "jūtas" pēc Andrejsalas. Ēka pie mola, angāri visapkārt, vecpilsēta rokas sniedziena attālumā. Patīkama atmosfēra.
Uz vakara pusi saņēmāmies un aizbraucām uz Semas māju, kur savācām pāri palikušos traukus (kurus tieši - to atcerējās Elīza), kurus Roberts aizveda atpakaļ ar auto. Mums bija cits uzdevums - aiztransportēt abus velosipēdus uz kopmītnēm (kādi 8 km). Tā jau būtībā nekas traks, ja neņem vērā faktu, ka Elīza pēdējo reizi uz velosipēda sēdēja pirms kādiem septiņiem gadiem un tā pati bija pirmā un vienīgā reize. Tā nu caur lamām un lielu piepūli dzima Elīza - velosipēdiste. Jau pēc pirmā kilometra pievarēšanas, kas aizņēma kādas divdesmit minūtes, sāka parādīties pirmās iemaņas, vienā piegājienā nobrauktie attālumi palielinājās, zigzagu amplitūda samazinājās līdz minimumam un lamas nomainīja smiekli un prieks par sasniegto. Tā nu mēs iemācījāmies braukt ar velosipēdu!
2010-06-18
Shoping!
Ou jā, devu sev vaļu! Biltemā iegādājos divus riteņa piesprādzējamos, jo esam nodomājuši riteņus šurpu atstiept, lai varētu veikt naksnīgus izbraucienus pa Tonsbergu. Tad ICA MAXI ieņēmu sadzīves ķīmijas nodaļu, kur pārņēmu kontroli pār šķidrajām ziepēm un trauku mazgājamo līdzekli. Rīt plānoju iepirkt elektrisko tējkannu atpakaļceļā no lidostas. Jā jau rīt no rīta ierodas Elīza. Pamparam!
Šodien atsveicinājos no Ivo un Žeņas, kā arī sabučoju mazo Maiklu, pie kura nu jau esmu ļoti pieradis. Man tas bēbis pie sirds pieaudzis. Nākošreiz viņu satikšu pēc mēneša. (viņi atvaļinājumā dodas).. būs jau paaudzies un visdrīzāk teju sāks veikt pirmos soļus nepieturoties pie "da jebkā". Priecīgi ir tas, ka Elviss ar Ingu un mazo Ralfu ir atpakaļ, tā ka Tonsberga bez bērniem nepaliek. Elviss arī atvedis detaļas Skočitai, tas nozīmē, ka kādu dienu varēšu paspēlēties mehāniķos.
Ak jā, no rīta pēc darba ieskrēju elektro miskastē un tur atradu (gara un intensīva pauze) Radiotehnikas skaļruņus. Tos gan met ārā tikai tad, ja tie ir galīgi beigti, kā tas arī bija šajā gadījumā. Tāpēc tos atstāju tur pat:
Šodien iesvētīju cepeškrāsni - uzaicināju Robertu uz ceptām siermaizītēm. Mnjam! Istaba ir smuki sakārtota, pat pašam prieks. Redzēs, cik ilgi spēšu uzturēt kārtību. Viss, rīt gara diena (plānā ir Jolantas apciemojums no rīta, tad Elīzas sagaidīšana, tad līdz vakaram ir laiks improvizācijai, pēc kā ceru, ka sekos došanās dabā, iespējams ar nakšņošanu), jāiet gulēt.
Šodien atsveicinājos no Ivo un Žeņas, kā arī sabučoju mazo Maiklu, pie kura nu jau esmu ļoti pieradis. Man tas bēbis pie sirds pieaudzis. Nākošreiz viņu satikšu pēc mēneša. (viņi atvaļinājumā dodas).. būs jau paaudzies un visdrīzāk teju sāks veikt pirmos soļus nepieturoties pie "da jebkā". Priecīgi ir tas, ka Elviss ar Ingu un mazo Ralfu ir atpakaļ, tā ka Tonsberga bez bērniem nepaliek. Elviss arī atvedis detaļas Skočitai, tas nozīmē, ka kādu dienu varēšu paspēlēties mehāniķos.
Ak jā, no rīta pēc darba ieskrēju elektro miskastē un tur atradu (gara un intensīva pauze) Radiotehnikas skaļruņus. Tos gan met ārā tikai tad, ja tie ir galīgi beigti, kā tas arī bija šajā gadījumā. Tāpēc tos atstāju tur pat:
Šodien iesvētīju cepeškrāsni - uzaicināju Robertu uz ceptām siermaizītēm. Mnjam! Istaba ir smuki sakārtota, pat pašam prieks. Redzēs, cik ilgi spēšu uzturēt kārtību. Viss, rīt gara diena (plānā ir Jolantas apciemojums no rīta, tad Elīzas sagaidīšana, tad līdz vakaram ir laiks improvizācijai, pēc kā ceru, ka sekos došanās dabā, iespējams ar nakšņošanu), jāiet gulēt.
2010-06-17
Kad ir ko rakstīt...
... tad nav spēka to darīt, jo diena ir bijusi pilna notikumiem, kuri tomēr paņem zināmu daļu spēka. Šo jau rakstu miegot ciet... starp citu miegs šeit ir baigi labais, vienīgi jāpierod pie tā, ka te aizkarus aizvelkot, nav pilnīga piķa melna tumsa, kā tas bija Semas mājā.
Starp citu Semā pabiju šodien divas reizes. Uzreiz pēc rūts ieskrēju un savācu vēl dažas drēbes, tēju, ievārījuma burku un centrālo brauciena objektu - tualetes papīru! Nebiju vakar pamanījis, ka te nav šī brīnišķā celulozes izstrādājuma, kas no rīta bija zināms pārsteigums. Vēlāk, pēcpusdienā aizbraucām turp ar Robi, uzcepām picu no saldētavas un savācām pastiprinātāju ar skaļruņiem, galdiņu un vēl vairākus desmitus mantu.
Tad pienāca laiks apciemot Andri un Jāni viņu jaunajā mājā. Paķērām no Semas visu, ko Žeņa bija sagatavojusi grilam, kā arī pašu grilu un devāmies uz viņējo Noterojas galu, kur jaukā guļbaļķu mājiņā, meža ielokā džeki ir apmetušies. Idille. Gardi paēdām, jautri pavadījām laiku tai skaitā spēlējot Novusu, kuru Andris atvilka no Latvijas. Superīgi! Tagad esmu tik pieēdies, ka negribas kustēties. Tā tik ir dzīve!
Starp citu Semā pabiju šodien divas reizes. Uzreiz pēc rūts ieskrēju un savācu vēl dažas drēbes, tēju, ievārījuma burku un centrālo brauciena objektu - tualetes papīru! Nebiju vakar pamanījis, ka te nav šī brīnišķā celulozes izstrādājuma, kas no rīta bija zināms pārsteigums. Vēlāk, pēcpusdienā aizbraucām turp ar Robi, uzcepām picu no saldētavas un savācām pastiprinātāju ar skaļruņiem, galdiņu un vēl vairākus desmitus mantu.
Tad pienāca laiks apciemot Andri un Jāni viņu jaunajā mājā. Paķērām no Semas visu, ko Žeņa bija sagatavojusi grilam, kā arī pašu grilu un devāmies uz viņējo Noterojas galu, kur jaukā guļbaļķu mājiņā, meža ielokā džeki ir apmetušies. Idille. Gardi paēdām, jautri pavadījām laiku tai skaitā spēlējot Novusu, kuru Andris atvilka no Latvijas. Superīgi! Tagad esmu tik pieēdies, ka negribas kustēties. Tā tik ir dzīve!
Abonēt:
Ziņas (Atom)
