2010-06-17

Kad ir ko rakstīt...

... tad nav spēka to darīt, jo diena ir bijusi pilna notikumiem, kuri tomēr paņem zināmu daļu spēka. Šo jau rakstu miegot ciet... starp citu miegs šeit ir baigi labais, vienīgi jāpierod pie tā, ka te aizkarus aizvelkot, nav pilnīga piķa melna tumsa, kā tas bija Semas mājā.

Starp citu Semā pabiju šodien divas reizes. Uzreiz pēc rūts ieskrēju un savācu vēl dažas drēbes, tēju, ievārījuma burku un centrālo brauciena objektu - tualetes papīru! Nebiju vakar pamanījis, ka te nav šī brīnišķā celulozes izstrādājuma, kas no rīta bija zināms pārsteigums. Vēlāk, pēcpusdienā aizbraucām turp ar Robi, uzcepām picu no saldētavas un savācām pastiprinātāju ar skaļruņiem, galdiņu un vēl vairākus desmitus mantu.

Tad pienāca laiks apciemot Andri un Jāni viņu jaunajā mājā. Paķērām no Semas visu, ko Žeņa bija sagatavojusi grilam, kā arī pašu grilu un devāmies uz viņējo Noterojas galu, kur jaukā guļbaļķu mājiņā, meža ielokā džeki ir apmetušies. Idille. Gardi paēdām, jautri pavadījām laiku tai skaitā spēlējot Novusu, kuru Andris atvilka no Latvijas. Superīgi! Tagad esmu tik pieēdies, ka negribas kustēties. Tā tik ir dzīve!

1 komentārs: