Pagājušo dienu svarīgāko notikumu atskatā kā pirmā pozīcija minams fakts, ka mums ir ģimenes pieaugums! O jā, mums pirmdienas rītā elektro izmešanas vietā sastapām mazo, oranžo Japānīti, kurš uzreiz mums abiem iekrita sirdī un nolēmām viņu adoptēt. Tas ir neliels, pārnēsājams televizors, kura formas nevienu neatstāj vienaldzīgu un pilda telpu ar smaidiem. Dienu pastāvējis istabā un atbrīvojies no kondensāta, teļuks parādīja, ka nav tikai smukumlieta, bet arī pilntiesīgs, strādājošs televizors!
Ak jā, vakar nolēmām nostiprināt Elīzas velobraukšanas prasmes un devāmies vjetnamiešu veikala meklējumos mūsu velosipēdu sedlos. Tur vēlējāmies iegādāties karija mērci, lai iemarinētu vistu kājiņas trešdien paredzētajā Jāņošanas pasākuma (pa dienu tiks svinēts, jo naktī jau jāstrādā). Veikalā atradām gan kariju, gan arī tādu dažnedažādu produktu izvēli, ka nosolījāmies turp regulāri iegriezties, kad pelnīsim vismaz divtik, cik tagad. Acis jau skrēja pa plauktiem, raisot siekalas mutē ka traks. Kopumā Ližuks jau pavisam feini brauc, lai arī dažreiz nedroši jūtas kustīgākos ceļa posmos, tomēr jau arvien biežāk parādās smaids sejā.
Otrdien vakarā paķērām ciema kukuļus un devāmies pie Anu, kura mūs uzaicināja uz pasēdēšanu pie viņas ciemos. Neskatoties uz apmākušos laiku, mēs tomēr baudījām grilētās desiņas, kuras eleganti pārta karstajos suņos, ārā. Varēja manīt, ka esam vienīgie, kuri iznesuši ēdienu uz terasi, jo šķietami visas rajona kaijas bija salidojušas un gaidīja kādu izdevīgu brīdi, lai paķertu kādu kumosu. Mums pievienojās arī Vaira ar Cīparu un mēs ļoti feini pavadījām vakaru, tā ka mājās bijām ap divpadsmitiem un miegam atlika vien divas stundas pirms darba. Tāpēc nu gan dodamies pie miera, lai varētu kārtīgi nolīgot pie ezera starp Semu un Torpu.
Līgo, Līgo, mani mīļie!!!
Neesat domājuši ar šitādiem e-bayā tirgoties?
AtbildētDzēst