Laiskums

Nu jā, "tā paagrāk" sanāca ap pus divpadsmitiem, foreles pagaidīs. Rītu pavadīju pa māju, mums bija uzkopšanas diena. Izsūcu grīdu, nopļāvām Robim matus un jau grasījos mazgāt vannas istabu, kad pamanīju ozollapām klāto puķu dobi. "Aij aij aij" nodomāju un, cimdus uzvilkdams, pieķēros pie dobes uzkopšanas. Mazās, jaukās puķītes ļoti laprātīgi sadarbojās, tomēr rožu krūmi izrādīja pretestību. Acīm redzot rozes joprojām uzskatīja, ka ir auksti un biezā lapu kārta ir jāpatur. Es gan nepiekāpos, kas man maksāja dažas skabargas pirkstos - adatai vēlāk bija ko darīt. Procesā atradu piemājas vāveres ozolzīļu slēpni, kā jau kārtīga norvēģiete, tā savas zīles pūdēja. Es gan esmu audzināts citā ēdiena izpratnē, tādēļ dārgumi tika nokopti. Pusceļā sapratu, ka es visu šo daru, jo zemabziņā nu nemaz negribējās uzkopt to vannas istabu. Toties divi lielie maisi ar pērnajām lapām nu gaida izvešanu, kas ir pavēris pavisam citu skatu pa virtuves logu.

Vējainā diena nu nekādīgi nesekmēja manu vēlmi ķimerēties ap auto, tādēļ dzinēja lieta tiek atlikta uz rītu. Kā Ivo teica, dzinējam tā pat jābūt siltam, lai nomainītu eļļu dzinējam, lai tā vispār gribētu tecēt. Tā ka centīšos saņemties rīt pēc darba.

Bērzu sulu plantācijā vējšs bija patrakojis un apgāzis vienu no spaiņiem. Skāde. Caur Semu lēnām braucot uz māju pusi tā uznāca miegs, ka nolēmu tam nepretoties. Noplīsu tik saldi, ka pašam prieks. Tagad esam paēduši un uzkoduši Roberta "slinko kūku". Atkal velk uz miegu. Jūtu, ka šim aicinājumam arīdzan nepretošos!

Kopumā kārtīga, laiska svētdiena. Tieši tas, ko vajag. Rīt atkal darbs: