Miegs un Pasaules Čempionāts futbolā ir vainojami pie mana slinkuma, tā jau es rakstītu rakstu ik pa stundai! Starp citu, ja arī rodas vēlme puskvalitatīvi nožņaugt pāris stundas iz dienas, tad to var izdarīt te vai te. Iesaku.
Atskatoties uz svētdienu - pēc laiskās svētdienas izgulēšanās un nepieredzētās skype videokonferenču intensitātes, nolēmām tomēr doties uz Hortenu. Tur notika Roberta Adamsa fotogrāfiju izstādes atklāšana, kas automātiski nozīmē brīvbiļeti. Arī Ivo, Žeņa un mazais Maikls mums pievienojās. Jāsaka, ka biju ļoti apmierināts, ka beidzot, pirmo reizi Norvēģijā, aizgāju uz muzeju/izstādi/galeriju. Man bija beidzot jāaiziet kaut kur, kas kaut cik saistīts ar kultūru, citādi te sēžot lauka vidū var galīgi par tupeni palikt... poliski šādu procesu sauc par "odchamić się" un es ceru, ka ko līdzīgu es atkārtošu tuvākajā laikā. Vistuvāk sirdij man piekļāvās ekspozīcija ar nosaukumu "āboļkoki", pagalam pēc latvju lauku ainavas izskatījās, smeldzīti uzsita.
Vēlāk, pastaigājoties saulainajā dienā, uzgājām moliņu, uz kura tad arī piesēdām un labi pavadījām laiku dzeot tēju un baudot dažādas konfektes. Biju pats sev devis izaicinājumu nobildēt zvirbuli. Pēc padsmit minūšu medīšanas, viena bilde izdevās tīri ēdama. Grūtuma pakāpe bija vēl lielāka, jo objektīvs Roberta fotoaparātam bija uzlikts tāds, ka tas spēj nofokusēt priekšmetus, kas neatrodas tālāk par kādiem trim metriem. Pielien nu zvirbulim klāt ar lielu, melnu verķi rokā. Es pat izliku konfekšu kriksīšus, lai tos neģēļus pievilinātu.
Pa šīm pāris dienām esmu pamazām savedis lietošanas kārtībā Elīzas velosipēdu, kuu atradu pavasarī, tā ka varēsim vizināties apkāt, kad pēc nu jau būtībā trim dienām viņa atlidos... bet es jau nemaz neskaitu.
Šodien rosīga diena mājā, Andris un Jānis pārvācās uz citu māju un viņu vietā atnāca Pēteris ar sievu, mazuli, sievasmāti un sievasbrāli. Jopojām tiek kravātas un jaunajās vietās saliktas mantas, ēdiens un dažādi sadzīvei nepieciešami priekšmeti. Es ar biju rosīgs. Aizbraucām uz šrotu, kur es dabūju detaļu, kuru iemontējis Skočitā, panācu, ka degvielas tvertnes vāciņš beidzot atkal aizslēdzas līdz ar durvīm, kad nospiež signalizācijas pogu. Viena maza uzvara!
Rītdien ir sasaukta sapulce ofisā visiem, kuriem ir latviešu līgums. neviens nezin, par ko īsti tā sapulce būs... varbūt smird pēc deguma. Nu neko, rīt redzēs, nav ko tur zīlēt ;)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru