Norčām ir interesants paradums, kuru esmu novērojis jau neskaitāmas reizes, tāpēc to nevar saukt par izolētiem
Piestājot ierastajā tējas dzeršanas vietā (redzams iepriekšējā video), attapos, ka esmu līdzi paķēris spiningu. Tā nu nesen atklāto dīķi ietestēju. Neskatoties uz to, ka redzēju vienu zivju aktivitātes atstātu apli ūdenī, neviena no tām neizrādīja interesi. TIkmēr man pilnīgi klāt pielavījās pīļu mamma ar astoņiem (speciāli skaitīju trīs reizes) pīlēniem. Tie bija tik maziņi, ka izskatījās kā mazi šokolādes krēma konusiņi, kas samērā strauji (un izdodami neaprakstāmi komiskas skaņas) slīdēja līdzās lielajam šokolādes keksam. Žēl, ka kamera nebija pa rokai, tad es jūs pamocītu ar vēl vienu video.
Meklējot izskaidrojumu manām neveiksmēm komunikācijā ar vietējām zivīm, devos uz makšķernieku veikalu. Pārdevējs bija sasodīti atsaucīgs (kā jau visi makšķerēšanas veikalu pārdevēji) un atklāja man VISUS noslēpumus un knifus. Izrādās, ka es bieži vien spiningoju nelaikā un, kas vēl svarīgāk, ar pārāk gaišiem rotiņiem. Te, izrādās, forelēm patīk tumši rotiņi un agra rīta vai pavēlāka vakara stundas. Ar šo informāciju bruņojies domāju tuvākajā laikā atkal šturmēt kādu upīti.
Pēc veikala nolēmu beidzot atrast Jarlsbergas golfa laukumu, pie kura esmu nolēmis tuvākā nākotnē izveidot geocache vietu (pats savu kastīti apslēpt). Vispār apkārtne no Tonsbergas mūsu virzienā ir geocacheru diezgan ignorēta. To esmu nolēmis pamazām mainīt. Bet nu golfa laukumu tā arī neatradu. Izrādījās, ka iegriezos vienu krustojumu par tālu (30m) un jāsaka, ļoti veiksmīgi! Ceļš mani aizveda līdz vietai ar pasakainu skatu uz Tonsbergu viņā fjorda krastā. Feina vieta, kurs pasēdēt un sakopot domas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru