Šonakt aizmigt teju nebija iespējams, kā vēlāk izrādījās, dēļ vētras, kas virzījās mūsu virzienā. Apziņa, ka mašīna tiks beidzot notīrīta no bērzu putekšņiem, nemazināja šausmas par to, ka būs šajos laikapstākļos jālēkā apkārt ar makulatūru. Centos pielāgoties situācijai un, kad piekabe piebrauca, piemanevrēju klāt ar bagāžnieku un, ūdens/vēja ārprāta apskauts, sakrāvu visas avīzes tajā. Pēc tam fiksi pazudu Statoil virzienā, jo tur ir izgaismots un, kas svarīgāk, jumts virs galvas! Tā nu varēju sakrauties komfortā. Un, gluži kā uz burvja mājienu, vētra beidzās tieši tad, kad viss bija sakrauts un es vēru ciet durvis mašīnai. Tā nu darbs izvērtās patīkamā pastaigā.
Pastaigas laikā atklāju, ka arī es neesmu imūns pret avīžpuiku tipisko kaiti - noēstām zolēm. Jā, mani uzticamie darba apavi ir sākuši iebeigties un tajos parādījies caurums. Tā nu sanāk, ka darba specifika sevī ietver daudz griezienu uz papēža, kas parasti notiek uz asfaltētas virsmas. Gluži kā smilšpapīrs, it īpaši vasaras sezonā. Tagad sāku funktierēt, kur un kādus izvēlēties nākošos apavus darbam, jo pa lietu papēdis bija izmircis. Skaidrs, ka tiem ir jābūt lētiem, izturīgiem un ērtiem... parasti grūti apvienojamas lietas!
Pastaigas laikā atklāju, ka arī es neesmu imūns pret avīžpuiku tipisko kaiti - noēstām zolēm. Jā, mani uzticamie darba apavi ir sākuši iebeigties un tajos parādījies caurums. Tā nu sanāk, ka darba specifika sevī ietver daudz griezienu uz papēža, kas parasti notiek uz asfaltētas virsmas. Gluži kā smilšpapīrs, it īpaši vasaras sezonā. Tagad sāku funktierēt, kur un kādus izvēlēties nākošos apavus darbam, jo pa lietu papēdis bija izmircis. Skaidrs, ka tiem ir jābūt lētiem, izturīgiem un ērtiem... parasti grūti apvienojamas lietas!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru