Firma izdomājusi, ka kļūs videi draudzīgāka un nolēma sākt šķirot avīžu iepakojumus. Par to mūs noinformēja 
vakardien, kas palielināja dažu elementu neapmierinātību ar to, ka avīzes jau tā tika atvestas krietni par vēlu. Rezultāts tāds, ka mums tagad ir trīs maisi, viens papīram (pie katras pakas ir rūts Nr. un avīžu skaits tajā), viens celofānam un vēl viens plastikāta lentēm, kuras to visu satur kopā. Baigais čakars. Bet nu zaļi. Tagad šķirošu... ir jau pierasts, jo te arī sadzīves atkritumus šķiro (bildē redzami konteineri pie mājas - papīram, kompostam, stiklam/bleķiem, plastmasai un pārējiem atkritumiem)... ja pareizi noprotu, tad nav tas pats variants, ka visu samet vienā miskastes vāģī kopējā katlā. Par šo gan būs jāaptaujā džeki, kuri strādā uz vietējām Norbām.
Visu dienu ir sutīgs, kas padara pagalam miegainu. Visu laiku nāk miegs un neko negribas darīt, kā tik gulēt. No tā gan sāk sāpēt mugura. Tāpēc pastaigājamies, uzspēlējam futbolu, kas Elvisam maksāja stipru astmas lēkmi, bet nu nekas tāds, ko inhalators nevarētu pieveikt. Tā ka vasara ir ienākusi pilnu sparu. Tas, kā te nav, ir odi. Rīgā mūs normāli sāka ēst... a te tik paretam kāds garām nolido.
Tagad Andris mani pielauza aizbraukt pamakšķerēt. nu nekas, divas stundas gaismas mums ir palicis, moš būs jauka vakara cope. Tik ko ar tām zivīm darīt? Pa nakti tās tīrīt nu nemaz negribas. Heh, vispirms tās gan ir jānoķer!
vakardien, kas palielināja dažu elementu neapmierinātību ar to, ka avīzes jau tā tika atvestas krietni par vēlu. Rezultāts tāds, ka mums tagad ir trīs maisi, viens papīram (pie katras pakas ir rūts Nr. un avīžu skaits tajā), viens celofānam un vēl viens plastikāta lentēm, kuras to visu satur kopā. Baigais čakars. Bet nu zaļi. Tagad šķirošu... ir jau pierasts, jo te arī sadzīves atkritumus šķiro (bildē redzami konteineri pie mājas - papīram, kompostam, stiklam/bleķiem, plastmasai un pārējiem atkritumiem)... ja pareizi noprotu, tad nav tas pats variants, ka visu samet vienā miskastes vāģī kopējā katlā. Par šo gan būs jāaptaujā džeki, kuri strādā uz vietējām Norbām.Visu dienu ir sutīgs, kas padara pagalam miegainu. Visu laiku nāk miegs un neko negribas darīt, kā tik gulēt. No tā gan sāk sāpēt mugura. Tāpēc pastaigājamies, uzspēlējam futbolu, kas Elvisam maksāja stipru astmas lēkmi, bet nu nekas tāds, ko inhalators nevarētu pieveikt. Tā ka vasara ir ienākusi pilnu sparu. Tas, kā te nav, ir odi. Rīgā mūs normāli sāka ēst... a te tik paretam kāds garām nolido.
Tagad Andris mani pielauza aizbraukt pamakšķerēt. nu nekas, divas stundas gaismas mums ir palicis, moš būs jauka vakara cope. Tik ko ar tām zivīm darīt? Pa nakti tās tīrīt nu nemaz negribas. Heh, vispirms tās gan ir jānoķer!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru