Vakar vakarā sanāca tā pavēlāk aiziet gulēt, kas padarīja rīta cēlienu diezgan grūti panesamu. Bet nu, kad jau biju izlīdis no gultas, tad paēdām un aizbraucām ar Robertu izpētīt jau agrāk noskatītās upītes. Pats ceļš ir pasakains - šaurs un līkumains, kalnains un pasakaini skaistiem skatiem pārbagāts. Upē ūdens ledains un straume lika pacīnīties - tieši tas, ko vēlējos. Nevienu foreli gan nepamanījām, kaut kāda mistika, jo upes jau ideālas.
Pabraucot tālāk, atradām purvainu ezeriņu, kuram blakus ir iekārtota ugunskura vieta. Izstaigājām apkārtni (kura starp citu nosēta ar kāda liela mežalopa izkārnījumiem... mēs nospriedām, ka tas ir Leokardions vai kāds cits Norvēģu mitoloģiskais dzīvnieks) un sapratām, ka turp noteikti atgriezīsimies. Bildes ceru no Robja izdabūt rīt, tad arī kādu ievietošu.
Pēcpusdienas cēliens pagāja gatavojot gardumus grila pasākumam. Atbrauca Brigita ar Ievu un Arvi un mēs ar Ivo, Žeņu, Maiklu un Andri ļoti feini pavadījām laiku ēdot uz oglēm ceptu foreli, vistu spārniņus un "Lido stila" apceptus kartupelīšus un saldajā pagatavotās kūkas un muffinus. Jāsaka, ka pa šīm divām dienām esmu atpūties un atguvis garīgos spēkus, kas man pietiks visam mēnesim.
Šodien Elīzai bija pirmā braukšana ar instruktoru! Un viņa teica, ka iemācījusies uzsākt gaitu un apstāties. Man milzīgs prieks par to, ka mācības autoskolā norit labi. Ceru savu Ližuku samīļot pavisam drīz, nu jau palikušas tikai 10 dienas līdz lidojumam uz Rīgu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru