Pēc paša spēkiem rūpīgi sastādīta saraksta, esmu sakravājis čemodānu, kurā nemaz tik daudz neieliku - dažas vešiņas, kurpes un lādētājs. Tomēr svars jau liekas tāds pamatīgs tam melnajam priekšmetam. Starp citu, atrasts te pat, Tonsbergā. Viens rokturis tam trūkst, bet pamatfunkciju tas pilda.
Tagad jau skaitu stundas, ne dienas līdz varēšu samīļot visus manus cukurdūkulīšus! Lieki piebilst, ka datoru neņemu līdzi, līdz ar to ieraksti šeit atsāksies pēc nedēļas. Jācer, ka spēšu fiziski izturēt šīs brīvdienas, jo daudzi būs jāapciemo un daudz kas būs jāpadara. Tas gan nekas traks, jo esmu noilgojies pēc savējiem.
Svarīgākie notikumi būs mazās Elīzas (15. datumā) un Frensisas (16. datumā, ja mācītājs atveseļosies no tām trakajām iesnām, kas tam piemetušās) kristības. Mēs ar Elīzu abām meitenēm kļusim par krustvecākiem! Šajā sakarā mani pārņem visas iespējamās cēlās jūtas. un neizsakāms prieks. Ceru, ka varēsim būt tādi krustvecāki, kādi meitenēm nepieciešami. Es šo uztveru diezgan nopietni.
Tā ka tiekās kaut kur Latvijas plašajās ārēs!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru